Mūsdienu ētikas, morāles un tikumības normas ir bāzētas uz sengrieķu zinātnieka un filozofa Aristoteļa atziņām, kurās dominē pozitīvā attieksme un veselais saprāts. Aktuālas ir Aristoteļa atziņas par tādām pasaules patiesajām vērtībām kā draudzība, krietnums, zināšanas, mīlestība u.c. Tā laika sabiedrībai nebija saprotamas Aristoteļa definētās ētikas prasības, kurās nedominēja visu vēlmju un vajadzību apmierināšana, baudas sasniegšana, kas, iespējams, izrietēja no nepieņemamas darbības. Tā laika sabiedrībā vara un spēks noteica dzīves ritumu un vērtību sistēmu vispār. Aristoteļa darbi ir saprotami un pieņemami mūsdienu sabiedrībai, kur dominē cilvēka intelekts, kultūra. Mūsdienu sabiedrība ir civilizētāka un saprot labā nozīmi kā katram indivīdam atsevišķi, tā sabiedrībai kopumā.
Ētikai ir būtiska nozīme daudzu profesiju pārstāvju darbā, piemēram, ārstu, skolotāju, žurnālistu u.c. Ētika pēta morāli kopumā, tās specifiku, būtību, struktūru, izcelšanās un attīstības likumsakarības, īpatnības noteiktos vēsturiskos apstākļos, cenšas noteikt tās vietu un lomu sabiedrībā, teorētiski pamatot morālo sistēmu. Morāle ir klātesoša visās sabiedriskās dzīves sfērās un bez tās nav iedomājama arī cilvēka kā bioloģiskas būtnes socializācija un personības veidošana.
Lai veiksmīgi attīstītos valsts politika, ir nepieciešama visas sabiedrības uzticēšanās un atbalsts. Iedzīvotāju saikni ar valsts institūcijām nodrošina amatpersonas, tāpēc ētikas principu un normu ievērošana publiskajā pārvaldē nav katras amatpersonas personīga lieta. Rīkoties ētiski ir pienākums, kuru nosaka valsta amatpersonas profesionālā loma: izmantot tai uzticēto varu tikai un vienīgi sabiedrības interesēs. „Ētikas galvenais uzdevums nav dot normu zināšanas: tās cilvēks parasti it viegli apgūst bez ētikas (ja vispār apgūst), tāpat kā bērnībā iemācās dzimto valodu. Tas notiek neapzināti. Taču ētika sekmē apgūtā apzināšanos, vērtēšanu un šad tad varbūt arī jaunradīšanu. Tāpat kā valodas izkopšanai nepieciešama valodas mācība, tā cilvēka attiecībām ar pasauli un sevi dziļāku sapratni dod ētika.”1 Latvijai tik nepieciešamā valsts pārvaldes modernizācija nevar tikt īstenota bez konsekventas rīcības pārvaldes profesionālās ētikas attīstības jomā. Optimālas pārvaldes iestāžu sistēmas izveide, personāla profesionalitātes un procedūru pilnveidošana bez būtiskiem pārveidojumiem cilvēku domāšanā un izturēšanās veidā cerētos rezultātus nenesīs.…
