Ievads
Mūsdienās arvien vairāk tiek runāts par vienu no augu izcelsmes pārtikas sastāvdaļām – fenola savienojumiem. Fenola savienojumi ietekmē auga smaržu, garšu, krāsu un novērš oksidatīvo bojāšanos. Fenola savienojumi ir piesaistījuši pārtikas un medicīnas zinātniekus savu antioksidatīvo, antimutagēno un antikancerogēno īpašību dēļ.
Cilvēka organismā fenola savienojumi neveidojas, līdz ar to tie ir jāuzņem ar pārtiku, lai nodrošinātu organisma aizsardzību pret oksidēšanos un dažādām slimībām.
Jau vairāk kā divdesmit gadus zinātnieku mērķis ir izpētīt fenola savienojumus un novērtēt, kuros augos ir lielākais fenola savienojumu saturs, kuri no vairākiem tūkstošiem šo savienojumu dod visefektīvāko aizsardzību veselībai.
Zināšanas par fenola savienojumu saturu dažādos pārtikas produktos un to ietekmi uz cilvēku veselību ir būtiskas pārtikas ražošanā, tas dod iespēju uzlabot ikdienas ēdienu veselīgo iedarbību.
Darba mērķis – izvērtēt fenola savienojumu saturu Latvijā audzētās graudu šķirnēs un pārbaudīt fenola savienojumu antiradikālo aktivitāti.
Darba uzdevumi:
-apkopot literatūru par graudaugu uzbūvi un ķīmisko sastāvu, fenolas savienojumu uzbūvi un īpašībām;
-apkopot literatūru par fenola savienojumu daudzumu noteikšanas metodēm;
-apkopot literatūru par fenola savienojumu antioksidatīvās aktivitātes noteikšanas metodēm;
-eksperimentāli izvērtēt kopējo fenola savienojumu saturu dažādās graudu šķirnēs;
-graudu ekstraktiem noteikt antiradikālo aktivitāti.
1. Literatūras apskats
1.1.Graudu uzbūve un ķīmiskais sastāvs
Labību graudi (rudzi, kvieši, mieži, auzas) sastāv no trīs pamatdaļām – dīglīša, endospermas un graudapvalkiem (1.1.att.). Dīglīti no endospermas atdala tā saucamais vairodziņš, bet pie graudapvalkiem pieskaitāms augļapvalks, sēklaovalks un aleirona šūnu slānis, pēdējais aptver tikai grauda ensdospermas daļu. Katrai no šīm sastāvdaļām ir atšķirīgs ķīmiskais sastāvs. Endosperma ir grauda iekšējā daļa, kas kalpo par barības vielu krātuvi nākošajam augam sēklu dīgšanas procesā un sastāv galvenokārt no ogļhidrātiem un mazāk olbaltumvielām. Lai arī dīglītis aizņem salīdzinoši nelielu grauda daļu, tajā procentuāli salīdzinoši daudz vitamīnu, minerālvielu, olbaltumvielu un citu organismam nepieciešamo savienojumu. Vairodziņš kalpo galvenokārt kā membrāna ar kuras palīdzību dīglītim uzņemamā veidā no endospermas pārveidotās barības vielas tiek transportētas uz dīglīti graudu dīkšanas procesā un tajā bagātīgi koncentrētas fizioloģiski aktīvās vielas, tai skaitā, arī fermenti (enzīmi). Aleirona slānis, līdzīgi kā dīglītis, pēc organismam nepieciešamo savienojumu dažādības ir grauda visvairāk nodrošinātā sadaļa. Augļapvalks un sēklapvalks sastāv galvenokārt no šķiedrvielām [1,2,6,7].
…
