Secinājumi
Savos pirmajos nedaudz vairāk kā divdesmit gados, kad tika nopietni piekopts Latvijā futbols nostiprinājās un kļuva par vienu no populārākiem sportiem valstī, tomēr vismaz sākotnēji tas bija reta parādība valstī, kaut jāatzīmē cittautiešu veidotās tradīcijas pirms kara.Jāuzsver-to sākotnēji uzskatīja arī par diezgan eksotisku sportu. Taču neapšaubāmi jāatzīmē esošās iestrādnes, kas gan saistāmas ar armijas sportu. Latviešu sporta biedrībām nebija spēcīgu tradīciju un lielākoties visi pamati pēc 1918. gada bija jāveido gandrīz no jauna. Futbola dzīve pēc kara atjaunojās lēni, taču apbrīnojami ātri tik attīstītas līdz galam neiznīcinātās iestrādnes.
Lielākoties visas sporta biedrības darbību atjaunoja 1920-tos gados. Sākumā lielākoties tās bija saistītas ar vācisko kultūru(ebreju biedrības „Hakoah’’(‘’Spēks”),, vācu ‘’Kaiserwald’’(vēlāk- ‘’Ķeizarmežs’’), poļu „Reduta” ar laiku kā izņēmums bija sākotnējās latviskās biedrības- „Amatiers’’, RFK, arī YMCA(no 1923. gada- JKS) un citas. Tas veidoja interesantu Latvijas futbola kopainu, jo jāatzīmē, ka konflikti etniska aspekta dēļ bija maz sastopami. Kā izņēmums ir atsevišķi preses neapmierinātības uzplūdi saistībā ar ebreju līdzjutēju pārāk uzstājīgo spēļu apmeklēšanu, taču tie saistīti ar atsevišķu personību interesēm vai neapmierinātību ar kapitāla plūsmu, ne ar kādām kopējām sakarībām.
Saistībā ar futbola sporta nostiprināšanos, ieviešanos Vispasaules līmenī-1862. gadā J.C. Trings publicējis „The simpliest game”, kur tika rādīti 10 galvenie spēles noteikumi, kas pārņemti no Anglijas skolām. viņā darbība bija ciešās saistībā ar Tūrmanu Ārnoldsu, kurš gribēja caur futbolu iedzīvināt klasisku ‘’kristiešu džentlmeni’’, kurš būtu pieklājības paraugs. Citviet tā staruja attīstība vērojama Brazīlijā, Argentīnā. No Eiropas jāmin Ungārija, Austrija, kur dažādu iemeslu dēļ spēles noteikumu aprobācija norisa straujāk, kā arī spēles līmenis uzlabojas ātrāk.
Ja runā par futbola ieviešanās Latvijas teritorijā gadu skaitli, tad to definēt grūti, taču vairums pētnieku sliecas par to uzskatīt 1906. gadu, kad noris pirmā puslīdz oficiālā spēle starp „British Football club” un pēterburdziešu sastādīto komandu. Tādam uzskatam piekrīt pētnieciskā darba autors, taču svarīgāk, ka Latvijas līmenī futbola ieviešanā, futbola organizācijā un ideoloģiskā izplatībā 1905-1910tos gados bija cittautiešiem, un tas notika noslēgtā sabiedrībā, tomēr jāizceļ ātrā latviešu šo iestrādņu adaptācija un prasmes piesaistīt spēlētājus. Tas jāsaista ar „Amatiera’’ kluba izveidi un vēlākajiem klubiem.
Futbola spēles kvalitatīvu izpratni veicināja biežākas spēles starp armijas daļām un tas uzskatāms par nozīmīgu kultūras sakaru daļu. Nedrīkst gan pārspīlēt to, cik populārs tas bija latviešu vidū. Ir gan ziņas par to, kas tas ticis spēlēts provincē(Liepāja, Kuldīga, Jelgava), taču jāuzsver Rīgas pārākums organizētībā, kas saistāms arī ar to, ka tā bija guberņas centrs.
Latvijas sporta, tostarp futbola popularizēšanā liela nozīme armijai, jo tā bija vienīgā vieta, kur pēc kara diezgan nopietnā līmenī atsāka spēlēt futbolu, jo ārpus tās jebkādu biedrību darbība vēl nebija pilnībā atjaunojusies. Armijas vadība īpašu lomu pievērsa fiziskās formas izveidei, tāpēc īpaša nozīme tika pievērsta sportam kā fiziskās formas veicinātājam un brīvā laika pavadīšanas iespējai. Futbols karavīru vidū bija populārākais sporta veids.
Armija bez minētā rīkoja turnīrus, kuros dalību ņēma dažādu armijas daļu sporta klubi vismaz 1918- 20.gadā armija bija noteicošā futbola sporta izveidē Latvijā un spēlēja nozīmīgu lomu arī vēlāk kā plašāku sporta sakaru veicinātāja starp armiju daļām un jau starptautisku sakaru veidotāja, bet liels devums tai bija sporta organizācijas a pārnešanā uz civilo sektoru 1920to gadu sākumā. 1922. gadā nodibinājās valsts augstākais sporta vadības orgāns — Latvijas sporta organizāciju apvienība (LSOA).Tās vadītājs 1922.-1933.gadā bija Jānis Dikmanis. Nebija nekas neparasts, ka tika izmantot neglaimojoša retorika, kas vērsta uz futbola pārvaldes personībām, piemēram Ā.Plūma izteikums „Plūme- kārklu vācietis!’’ (kas attiecas uz tā brīža federācijas „galvu’’ R.Plūmi). Retorika gan veicināja problēmu risināšanu un lielā mērā arī R.Plūmes atstādināšanu, kas bija saistīta ar neizdarījumu futbola organizācijā.Šāda retorika nebija nekas neparasts tā laika presei un redzam bieži rakstos par futbolu, tā nozīmi. Tā bieži bija pamatota.
Ar šo saistīta vien no lielākajām problēmām latvijas futbola organizācijā- finansu problēma. Abus funkcionārus vainoja īpaši finansu šķērdēšanā un nekonsekventā darbībā sporta reprezentācijā.Tas radīja negatīvu iespaidu sportā ieinteresētajā sabiedrības daļā.Vismazāk kritizētais sporta vadītājs, kurš uzņēmās šos uzdevumus pēc R.Plūmes, bija Marģers Skujenieks.(ministru prezidenta vietnieks uz to brīdi).
Starp LSOA sekmīgā darba iezīmēm jāmin tā nozīme propagandā, sporta popularizācijā, tās valdes kontrolē, naudas plūsmas regulācijā, sportistu darba prezentēšana ārzemēs. Īpaši ar sporta, tostarp, popularizāciju, valdes darbības kontroli tai veicās lieliski. 1936.gada maijā oficiāli izveidots LFKSK(Latvijas Fiziskas kultūras un sporta komiteja), kam liela nozīme jau minētājās funkcijās un to uzlabošanas darbā, piemēram, finansu nodrošinājumā sporta būvju veidošanā un uzlabotās propagandas funkcijās.
…
