Diploma darbā tiks izzināta tēma par apstākli, kas izslēdz kriminālatbildību – galējo nepieciešamību.
Neviens nav pasargāts no stihiskām nelaimēm, slimībām, dzīvnieku uzbrukuma, citas personas prettiesiskas darbības u.c. nelaimēm. Nereti dzīvē atgadās situācijas, kad pāris minūšu laikā ir jāizšķiras ko un kā darīt. Tad nākas izlemt - lai aizstāvētos vai aizstāvētu kādu, negribot ir jānodara kaitējums kam citam. Bailes no atbildības bieži attur cilvēku rīkoties kā rezultātā iestājas smagas sekas, kuras varēja nenotikt, ja konkrētajā situācijā atbilstoši rīkotos. Šādas situācijas nav saistītas tikai ar profesionālo darbību, bet ar tāda veida situācijām var saskarties jeb kurš ierindas cilvēks. Pirmie kas pamana dažādas nelaimes ir vienkārši cilvēku, kuri ne vienmēr zina kā pareizi rīkoties dotajā situācijā un var paiet ilgs laiks līdz ieradīsies speciāli glābšanas dienesti, kas varētu novērst draudošās briesmas. Likumdevējs, nosakot apstākli, kas izslēdz kriminālatbildību - galējo nepieciešamību, ļauj aizstāvēt un aizstāvēties, nebaidoties tikt sodītam.
Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki izmeklējot dažādus noziedzīgus nodarījumus vai citus personas tiesību aizskāruma gadījumus, kā arī ierindas cilvēki, ne vienmēr pilnībā izprot galējās nepieciešamības apstākli, kā rezultātā tiek radītas nepatīkami brīži personām, kuras rīkojušās galējās nepieciešamības situācijā, gan arī veltīgi izšķiests laiks un līdzekļi šādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai.
Izvēlētais temats šķiet interesants gan no tiesību, gan vēstures viedokļa. Autors, pamatojoties uz dažādiem avotiem, centīsies dot vispārīgu ieskatu par galējo nepieciešamību, tās jēdzienu un nozīmi, tiesīguma nosacījumiem, kā arī par galējās nepieciešamības norobežošanu no citiem kriminālatbildību izslēdzošajiem apstākļiem.
Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, ne tikai raksturo juridiskās attiecības, tie skar arī filozofijas un psiholoģijas jautājumus, izpratni par pasauli sev apkārt, par instinktiem. Lai gan darbā, raksturojot galējo nepieciešamību, uzsvars tiek likts uz tās juridisko regulējumu, nevar izvairīties arī no vēsturiskā aspekta atspoguļošanas un ar galējo nepieciešamību saistītajiem filozofiskajiem un psiholoģiskajiem aspektiem.
Gan jau ļoti senos laikos, gan mūsdienās tiek pievērsta uzmanība galējās nepieciešamības apstākļiem. Autoram šķiet interesanti izpētīt gan to kā ir radusies un veidojusies izpratne par galējās nepieciešamības attiecināšanu uz konkrētu lietu, kā šī izpratne laika gaitā ir mainījusies, gan arī to, vai atšķiras galējās nepieciešamības jēdziens, tā nozīme un tiesīguma nosacījumi dažādās valstīs mūsdienās.
Darbā tiks izmantota vēsturiskā metode, skatot tiesību normas un avotus saistībā ar vēsturi, kā arī salīdzināmā metode, pētot dažādu valstu likumdošanu saistībā ar šo jautājumu. Ar teoloģiskās metodes palīdzību autors centīsies objektīvi noskaidrot un izprast likumdevēja mērķi, radot šādu normu krimināllikumā. Izmantota loģisko metodi un analītisko metodi, tā dos iespēju nonākt līdz konkrētiem secinājumiem attiecībā uz izvēlēto tematu.
Pētījumā, galējā nepieciešamība, sākotnēji tiks skatīta kā tā vēsturiski veidojusies, kā to ietekmē citi kriminālatbildību izslēdzošie apstākļi, kas tiem kopīgs vai atšķirīgs. Tālākā darba gaitā tiks skatīti jautājumi par briesmu avotiem kas varētu pamudināt personu rīkoties nodarot kaitējumu trešajai personai, vai tās interesēm, kā arī ar to saistītie tiesīguma nosacījumi, to pārkāpšana, problēmas un salīdzināts ar citu valstu krimināltiesību normās paredzētiem galējās nepieciešamības apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību.
Darba uzdevums ir izpētīt, kā un kādos gadījumos sāk darboties kriminālatbildību izslēdzošais apstāklis – galējā nepieciešamība, tā tiesīguma nosacījumus un gadījumus, kad tie var tikt uzskatīti par pārkāptiem. Izzināt esošos trūkumus krimināltiesībās kas saistīti ar dotā apstākļa piemērošanu dzīvē, ar to saistītās problēmas. Galējās nepieciešamības institūts ir viens no senākajiem krimināltiesību institūtiem. Tas radās vienlaicīgi ar formālu tiesību nostiprināšanu un pieļāva personas atbrīvošanu no atbildības, gadījumos, kad tā ir kādam radījusi kaitējumu vai zaudējumus sabiedrisko interešu vārdā. nepieciešamību.
Tiesību veidošanās pirmsākumos atsevišķi netika izdalīta galējā nepieciešamība, izvērtējot dažādas interešu kolīzijas tika ņemtas vērā svarīgākās intereses, kas tad arī noteica to vai persona, kura ir aizskārusi vienas vai otras intereses ir saucama pie atbildības vai nē. Pirmie par galējo nepieciešamību sāka diskutēt un analizēt Senās Romas juristi, piemēram, Cicerons. Viņš ir teicis, ka nepieciešamība salauž un novājina daudz stiprākus spēkus, pie kuriem neviens nodarījums nav uzskatāms par vainu, bet gan par likteņa spēli, jo nodarījumā nav ne nodoma, ne tiesībaizskāruma. Viņš arī atzīmē, ka šādās situācijās liela nozīme ir cilvēka izdzīvošanas instinktam.
Viduslaikos likumdošana attīstījās stiprā kristietības ietekmē. Par galveno likumdošanas pamatu bija Bībeles sižeti. Jaunajā Derībā, tika skaidrots galējās nepieciešamības stāvoklis. …
