Nepārtraukti notiek zinātnes attīstība dažādās jomās, tai skaitā arī piena lopkopībā.
Ja pirms desmit gadiem genoma noteikšana bija tikai ārzemju prakse, tad šobrīd tā ir
pieejama opcija Latvijas piena lopkopībā. Saimniecību attīstība notiek ne tikai uzlabojot vidi
un citus ārējos faktorus, bet arī izkopjot ganāmpulku. Ganāmpulka atražošanai un izkopšanai
nepieciešams ilgs laiks, jo katras jaunas paaudzes izaudzēšana prasa resursus, kurus ne reti
nākas zaudēt dzīvnieku likvidējot pirms tas ir nosedzis izaudzēšanas izmaksas.
Ar genoma analīzēm iespējams prognozēt produktīvos rādītājus, eksterjera rādītājus,
slimības, nevēlamos gēnus. Tādējādi, jau agrā vecumā iespējams veidot dzīvnieku izlasi
ganāmpulkā ietaupot laiku un resursus. Analīzēm ir augsta ticamība, aptuveni 75%. Ja
dzīvnieku izlasi veic tikai pēc vecāku fenotipiskajām pazīmēm, tad ticamība iegūt
fenotipiski līdzīgu vai labāku pēcnācēju ir aptuveni 30%.
Piena pārstrāde vērš lielāku uzmanību uz piena sastāvu, kas ietekmē ražošanas
procesu un iznākumu. Svarīgs faktors ir piena proteīna sastāvs, kas ietekmē saražotās
produkcijas kvalitāti un daudzumu.
Darba mērķis: vērtēt slaucamo govju piena produktivitāti un kvalitāti ganāmpulkā
pēc genoma rezultātiem.
Darba uzdevumi:
1. analizēt slaucamo govju produktivitātes un kvalitātes pazīmes zemnieku
saimniecībā;
2. vērtēt pēc genoma novērtēto govju piena produktivitātes pazīmju ciltsvērtības
un selekcijas indeksus;
3. analizēt pēc genoma novērtēto govju piena proteīna polimorfisma sakarību ar
piena sastāva ciltsvērtību;
4. vērtēt izlases un atlases iespējas genoma selekcijas apstākļos.…