Veselība ir Eiropas iedzīvotāju un līdz ar to Eiropas Savienības prioritāte. Mēs vēlamies būt pasargāti no saslimstībām un slimībām un gribam, lai mūsu bērni aug veselīgā vidē. Mums ir tiesības uz drošu un higiēnisku darba vidi. Turklāt slimībām nav robežu, īpaši globalizētā pasaulē, kurā daudzi no mums ceļo. Kopīga rīcība ir īpaši efektīva tādos gadījumos, kad jāstājas pretī iespējamajiem draudiem, piemēram, gripas epidēmijai vai bioterorismam. Likumsakarīgi, ka ES ir kopīgi standarti attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu un uzturvielu marķējumu, medicīnas iekārtu drošību, asins produktiem un orgāniem, kā arī gaisa un ūdens kvalitāti. (15)
Saņemt veselības aprūpi ir viena no cilvēka pamattiesībām. Latvijas Republikas Satversmes 111. pantā ir noteikts, ka „valsts aizsargā cilvēku veselību”. Arī Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 152. pantā teikts, ka „nosakot un īstenojot visu Kopienas politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis”.
Samazinoties veselības aprūpes valsts finansējumam un gultu skaitam slimnīcās, pieaug pieprasījums pēc ambulatorās aprūpes un palielinās mājās kopjamo pacientu skaits, atbildībai par aprūpi gulstoties uz radinieku un ģimenes locekļu pleciem. Straujo pieprasījuma pieaugumu pēc mājas aprūpes pakalpojumiem veicina pašreizējā situācija medicīnā – finansējums samazinās, ārsti meklē darba iespējas ārvalstīs un tas atsaucas arī uz medicīnas kvalitāti kopumā. (16)
Veselības aprūpe ir ļoti plaša nozare, kas skar gan veselus iedzīvotājus, gan hroniskus pacientus, gan sezonālu saslimstību slimniekus. Darbs ir vērsts uz sekundāro veselības aprūpi un ir pievērsta uzmanība vienai pacientu grupai – hroniskiem slimniekiem, kuriem netiek nodrošināta pilnvērtīga veselības paškontrole. Hronisko slimnieku galvenā problēma ir apgrūtināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, kas ir izskaidrojama ar pastāvošām rindām uz plānveida veselības aprūpes pakalpojumiem.…
