Interneta ziņu mediju auditorija: lietotpras... / ID: 974657

Особые предложения 2 Открыть

14,20 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:974657

Автор: Andra (10)

Оценка:

Опубликованно: 10.06.2016.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 31 единиц

Ссылки: Использованы

Рассмотреный период: 2000–2010 гг.
2011–2015 гг.

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	IEVADS	5
1.	TEORĒTISKAIS IZKLĀSTS	7
1.1.	Mediji un to funkcijas	7
1.1.1.	Jaunie mediji	8
1.1.2.	Interneta mediji	10
1.2.	Mediju lietotprasme	11
1.3.	Jaunieši kā ziņu auditorija	13
2.	METODOLOĢIJA	16
2.1.	Kontentanalīze	16
2.2.	Daļēji strukturētās intervijas	17
2.3.	Eksperiments	19
3.	EMPĪRISKĀ DAĻA	22
3.1.	Kontentanalīzes rezultāti	22
3.2.	Respondentu aptaujas un eksperimenta rezultāti	25
	SECINĀJUMI	30
	IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI	32
	PIELIKUMI	34

Фрагмент работы

SECINĀJUMI
• Veicot dažādu mediju veidoto rakstu analīzi par vienu un to pašu tēmu, vērā jāņem
izmantotie attieksmes īpašības vārdi un kādu vērtību tie piešķir. Izmantojot dažādus izteiksmes līdzekļus, iespējams iekļaut sarkastisku vai nievājošu attieksmi ziņu rakstā, kas norāda uz ziņas autora viedokli.
• Lai spētu pilnvērtīgi analizēt un izprast iespējamās dažādu mediju raksta veidošanas
atšķirības, jābūt arī zināšanām par 16. marta vēsturisko kontekstu. Jāņem vērā, kādas vērtības un idejas katrs medijs pārstāv un kā tās darbojas saistībā ar šo notikumu.
• Visi pētījumā izmantotie raksti ir par vienu un to pašu tēmu, taču saturs atšķiras –
lielākā atšķirība nav vērojama faktos, bet gan izvēlē, kurus faktus izcelt un kurus noklusēt. Tāpat atšķiras arī raksta emocionālais noformējums.
• Rakstā autora viedoklis arī izpaužas caur 16. marta pasākuma divu dažādu uzskatu
pārstāvošu grupu – tie, kas piedalās gājienā un tie, kas pret to protestē – lingvistisko rāmējumu. Izmantojot dažādus vārdus, tiek radīts emocionāls noskaņojums pret vienu vai otru grupu.
• Raksta objektivitāti un uzticamību iespējams izvērtēt arī aplūkojot rakstā izmantotos
avotus – rakstā ietvaros intervēto viedoklis visbiežāk sakrīt ar paša medija idejām, turklāt netiek uzklausīts pretējās puses viedoklis.
• Veicot kontentanalīzi un, apskatot elementus, kas tiek izmantoti portālu delfi.lv,
kasjauns.lv, la.lv un rus.delfi.lv rakstos par 16. marta pasākumiem Rīgā, iespējams izvērtēt, vai portāli ziņu rakstos balstās uz faktiem un izmanto neitrālu stāstīšanas stilu.
• Pētot pirmās respondentu grupas daļēji strukturēto interviju rezultātus, iespējams
secināt, ka jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem interneta ziņu medijus patērē retāk nekā reizi dienā, līdz ar to šiem respondentiem grūtības sagādāja raksta izcelsmes medija noteikšana. Šī respondentu daļa nespēja atšķirt dažādo mediju iespējamos vēstījumus un uzskata, ka starp šo mediju veidotajām ziņām atšķirības nav būtiskas. Raksts tiek lasīts, ja tas ir pietiekami īss un sniegtā informācija netiek ļoti kritiski izvērtēta.
…