Secinājumi un priekšlikumi
Darba izstrādes gaitā darba autors nonācis pie sekojošiem secinājumiem:
1. Latvijā esošo mājsaimniecību tēriņi 56% apmērā tiek novirzīti pamatvajadzību nodrošināšanai (378,56 EUR no vidējās neto algas (676.00 EUR)), tādējādi 95% Latvijas iedzīvotāju neatliek brīvo līdzekļu, vai atliek ļoti maz brīvo uzkrājumu veidošanai;
2. Lai gados jauns cilvēks varētu saņemt vēlamo finansiālo labklājības līmeni vecumdienās, līdz pensionēšanās vecumam ir nepieciešams uzkrāt 593’820 EUR lielus līdzekļus, gan piedaloties valsts pensiju sistēmā, gan veicot brīvprātīgus ieguldījumus darba mūža laikā;
3. Darba autoram, strādājot apmaksātu oficiālu darbu visā mūža laikā līdz pensionēšanās vecumam, var izdoties uzkrāt ap 50,82% no vēlamā vecumdienas uzkrājumu pensijas, kas ir 1780,17 EUR mēnesī, bet tas nav garantēts.
4. Lai nodrošinātu maksimālu atdevi no dalības 2.pensiju līmenī, 25 gadīgam jaunietim nepieciešams novirzīt līdzekļu ieguldīšanu aktīvajos fondos (fondos, kur vismaz 70% līdzekļu tiek ieguldīti akciju tirgū, kas vēsturiski ilgtermiņā uzrāda vislielāko ienesīgumu);
5. Par dalību 2.pensiju līmenī līdz šim tika iekasētas augstas komisijas (līdz pat 2% gadā), toties ar 2019.gadu komisiju kopējais apmērs samazināsies līdz 1,1%, tāpēc, lai maksimizētu atdevi jāizvēlas tādi fondu plāni, kuriem ir viszemākā pastāvīgo un mainīgo izmaksu summa (Latvijā zemākais šobrīd = 0,30%);
6. Dalība 3.pensiju sistēmā ir ilgtermiņa ieguldījums ar samērīgu ienesīgumu (vidēji 5,1% pirms komisijām), taču ļoti augstu komisiju apmēru (no 1,59% - 2,99 gadā). …