SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Darba gaitā, risinot nospraustos uzdevumus, autorei ir radušies sekojoši secinājumi:
1. Investīcijas ir viens no svarīgākajiem katras valsts ekonomikas raksturlielumiem, kuru pieaugums veicina kopējo valsts ekonomisko izaugsmi.
2. Investīciju dinamika ir atkarīga no valsts makroekonomiskās stabilitātes, investīciju vides, esošo jaudu noslodzes un atbilstības mūsdienu tehnoloģijām utt.
3. Zems nemateriālu investīciju īpatsvars investīciju tehnoloģiskajā struktūrā liecina par vājiem inovāciju procesiem, kā arī par neapmierinošu saiti starp zinātni un privāto kapitālu.
4. Investēšanas stimuls ir tehniskais progress. Jaunas ražīgākas iekārtas samazina ražošanas izmaksas vai paaugstina produkcijas kvalitāti, līdz ar to palielinot gaidāmo peļņu no investīcijām, kas ieguldītas šo iekārtu iegādē.
5. Būtisks investīciju finansiālais stimuls ir kredītlikmju samazināšanās, kaut gan pašos pēdējos gados tās tika paaugstinātas.
6. Kopš VIP izveidošanas valsts investīciju apjoms un ietekme uz valsts ekonomiku kopumā un atsevišķām nozarēm nepārtraukti pieaug.
7. Īpaši nozīmīgas Latvijai ir ārvalstu investīcijas, jo tās ir nozīmīgs kapitāla avots, ārvalstu pieredzes, tehnoloģijas un vadības prakses pārņemšanas līdzeklis.
8. Ārzemju investori par vienu no nozīmīgākajiem investīciju piesaistes avotiem Latvijā min prognozējamo un stabilo makroekonomisko vidi.
9. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir pieejams ES strukturālo fondu finansiālais atbalsts
10. Latvijas ekonomiskā pievilcība starptautiskajam kapitālam izpaužas šādos investīciju piesaistošos faktoros - nacionālās valūtas stabilitāte, prognozējams inflācijas līmenis, lēts un kvalificēts darbaspēks, stratēģiski svarīgs ģeogrāfiskais novietojums, brīva kapitāla kustība, iekšzemes kopprodukta pieaugums, piedāvātās stimulu paketes – brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas.
11. Investīciju piesaistīšanas kavējošie faktori Latvijā - šaurs iekšējais tirgus, valūtas relatīvi augstais kurss, bieži mainīgā likumdošana, politiskā nestabilitāte, birokrātija un korupcija, reģionu nevienlīdzīgā attīstība..
12. Ārvalstu investori norāda, ka Latvijas valsts fiskālā atbalsta sistēma ir mazāk uzticama, caurspīdīga un paredzama kā citās valstīs.
13. Šķēršļi, ar kādiem jāsaskaras investoriem uzsākot darbību Latvijā, ir birokrātiskās un administratīvās procedūras, korupcija.
14. Ārvalstu investorus Latvijā pievelk diezgan lētais darbaspēks, pieeja lētām izejvielām, aizvien augoša ekonomika, kā arī kvalificēta darbaspēka pieejamība.
15. Pašreizējā situācija, kas ir novērojama darba tirgū – bezdarbs, no vienas puses, un darbaspēka deficīts, no otras, norāda uz problēmām darba tirgū. Kvalificēto darbaspēku neapmierina darba samaksa, un tas pastiprināti sāk izbraukt no Latvijas
16. Latvijā pastāv reģionu ekonomiskā nevienlīdzība un nozīmīgas reģionālas atšķirības uzņēmējdarbības jomā un tās turpina padziļināties. Ekonomiski spēcīgākais reģions piesaista lielāku finansējumu nekā vājākais reģions.
17. Nefinanšu investīciju apjomi pamatā pieaug visos reģionos, bet nepietiekamā finanšu kapacitāte nenodrošina nedz ekonomisko, nedz sociālo attīstību valstī.
18. Eiropas strukturālo fondu sadalījums starp dažādām valsts teritorijas daļām un reģioniem nav vienmērīgs.
Balstoties uz iepriekšminētajiem secinājumiem, autore izvirza priekšlikumus investīciju kavējošo faktoru novēršanai vai to ietekmes mazināšanai:
1. Latvijai maksimāli ir jācenšas uzlabot tos investīciju piesaistošos faktorus, kas ir tās kontrolē – valsts un pašvaldību institūciju darbība, konkurences apstākļus un infrastruktūras kvalitāti.
2. Lai mazinātu birokrātiju, veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredzētu samazināt iesniedzamo dokumentu skaitu un daudzās saskaņošanas ar citām institūcijām, tādējādi paātrinot lēmu pieņemšanu valsts iestādēs (Komercreģistrs, būvniecības saskaņošanas procedūras būvvaldēs, licenču un atļauju izsniegšana).
…
