SECINĀJUMI
Šī darba mērķis bija noskaidrot, vai pastāv izdegšanas sindroma saistība ar apmierinātību ar darbu sociālās aprūpes personālam, kas nodarbināti valsts sociālās aprūpes centros.
Pētījuma teorētiskajā daļā atsevišķi tika apskatīta kā darbinieku profesionālā izdegšana, tā viņu apmierinātība ar darbu. Lai gan kopumā pētījumu atsevišķi katrā no pētāmajām jomām ir daudz, pirmkārt, ir sarežģīti identificēt vienotu izpratni šajos jautājumos, otrkārt, gandrīz nav iespējams atrast pētījumus, kuros tieši būtu analizēta izdegšanas un apmierinātības ar darbu savstarpējā saistība. Atsevišķos darbos gan ir minēta izdegšanas saistība ar apmierinātību, taču reālu pierādījumu šādai saistībai nav izdevies iegūt.
Izdegšanas sindroms uzskatāms par emocionāla paguruma un cinisma sindromu, kas nereti novērojams indivīdiem, kuru darbs saistīts ar cilvēkiem (Maslach & Jackson, 1981). Savukārt, apmierinātību ar darbu raksturo attieksme, intereses, motivācija, sociālo un individuālo gaidu nodrošinājums (Garleja, 2010). Ir skaidrs, ka apmierinātības faktorus lielāko daļu ietekmē organizācijas vadība, savukārt izdegšanas faktori pārsvarā ir atkarīgi no darbinieka paša sajūtām, emocionālās noturības, attieksmes pret darbu un kolēģiem utt. Līdz ar to būtu sarežģīti konstatēt tiešu saikni starp izdegšanu un apmierinātību ar darbu.
Pētījuma empīriskajā daļā, atbildot uz jautājumu - vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības apmierinātības ar darbu un izdegšanas sindroma rādītājos sociālajā aprūpē iesaistītajiem darbiniekiem ar dažādu izglītības līmeni, vecumu un darba stāžu, tika secināts, ka šādas atšķirības pastāv tikai apmierinātībā ar darbu starp grupām ar dažādu vecumu un grupām ar atšķirīgu darba stāžu. Darbinieki vecumā no 36 līdz 50 gadiem darba kārtību vērtē augstāk nekā darbinieki vecumā līdz 30. gadiem. Savukārt, darbinieki, kuriem darba stāžs ir 31 gads un vairāk, augstāk vērtē papildatlīdzību un atzinību, salīdzinot ar darbiniekiem, kuru darba stāžs ir līdz 15 gadiem.
…