SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Rakstot bakalaura darbu, autore nonāca pie šādiem secinājumiem:
1. Darba tirgus ir sarežģīts sociāli ekonomisko sakarību komplekss, tā specifika ir tāda, ka te pārdodama prece pastāv tiešā saistība ar cilvēku, un cilvēks darba tirgū var piedāvāt savu potenciālo darbaspēku, kas atkarīga no viņa kvalifikācijas.
2. Jebkuras valsts ekonomisko attīstību lielā mērā nosaka tās iedzīvotāju skaits un zināšanu līmenis. Kādreiz ekonomikā galvenais faktors bija zeme, tad kapitāls, tagad - pats cilvēks un viņa zināšanas. Līdz ar to darbaspēka resursu daudzums un kvalitāte ir viens no ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumiem.
3. Zināšanas un prasmes ir ne tikai personai piederošās īpašības, jo ietekmē gan individuālo attīstību, gan sabiedrības ekonomisko labklājību un jebkuras valsts ilgtermiņa konkurētspēju.
4. Alga nav darbaspēka kā preces cena, drīzāk, tā ir maksa par pakalpojumu. Jo kvalitatīvāks pakalpojums, jo lielākā alga.
5. Darba tirgus ir atkarīga no demogrāfiskā situācijas valstī, ekonomikas nozaru struktūras, izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, darbaspēka struktūras un kvalitātes, darba iespēju un darba vietu piedāvājuma, darba devēju prasībām, ēnu ekonomikas.
6. Izglītība rada vienīgo iespēju Latvijai iekļauties 3. valstu attīstības posmā, kur liela loma ir zināšanām un inovācijām.
7. Cilvēkkapitals saistīts ar papildu izdevumiem un ar sagaidāmajiem ienākumiem. Izdevumus veido tiešie izdevumi investīcijās, piemēram, mācību maksa, kā arī alternatīvās izmaksas, kas rodas, jo indivīds šajā laikā nevar strādāt algotu darbu un gūt ienākumus.
8. Kā viena no nozīmīgākajām problēmām cilvēkkapitāla attīstībā ir nelabvēlīga demogrāfiskā situācija- iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā arī strauja novecošana.
9. IKP pieauguma temps vairākumā gadījumu ir apgriezti proporcionāls bezdarba līmenim valstī.
10. Nodarbinātības līmenis 2008. gadā sasniedza 68,6%, kas ļoti tuvs Lisabonas stratēģijas izvirzītam uzdevumam līdz 2010. gadam sasniegt 70% atzīmi, kas pašreizējā situācijā ir gandrīz neiespējami.
11. Darba tirgū valda paradoksāla situācija- neskatoties uz lielo bezdarba līmeni, darbaspēka piedāvājums neapmierina pieprasījumu. Te cēlonis ir pieejamā darbaspēka kvalitāte.
12. Darbaspēka neapmierināts pieprasījums vērojams tādās specialitātēs kā kuģu remontatslēdznieks, pavārs, celtnieks, vadītājs, skolotājs, frizieris, grāmatvedis.
13. Pieprasītāko profesiju pārstāvji pēc darba devēju viedokļa ir neatbilstošas kvalitātes- nav pietiekama izglītība, vai zināšanas jau ir novecojušās.
14. Darbaspēka piedāvājumu raksturo šādi faktori- darba tirgū esošā darbaspēka rezerve, bezdarbnieku statistiskais portrets, demogrāfiskā situācija valstī un migrācijas faktors.
15. Sieviešu bezdarba līmenis joprojām ir augsts, kaut arī Latvijā tas ir daudz zemāks nekā vidēji Eiropā.
…
