SECINĀJUMI
Autore izskatot bakalaura darba teorētiskos materiālus un analizējot intervijas ar nosacīti pirms termiņā no soda atbrīvoto jauniešu brīvības atņemšanas soda subjektīvo izpratni darba autore nonāca pie sekojošiem secinājumiem:
• Jaunieši noziedzīgos noziegumus veic lielākoties, lai tiktu pie peļņas, pamata noziegumi kurus jaunieši pastrādā ir zādzības.
• Jaunieši sodam stājoties spēkā sākotnēji nespēj tam noticēt un ir šokēti, bet paejot kādam periodam jaunieši iedzīvojas ieslodzījuma vidē un tās sabiedrībā
• Lielākā daļa jauniešu piespriesto sodu uzskata, kā taisnīgu, savukārt otra daļa uzskata, ka sods nav bijis taisnīgi piespriests, un ka, tiesa piespriežot sodu nav kārtīgi izvērtējusi nozieguma apstākļus.
• Ieslodzījuma vietā jaunieši pamatā gūst negatīvu pieredzi, ko var skaidrot ar komunikāciju ar citiem ieslodzītajiem, kuriem ir ilgs laiks pavadīts ieslodzījuma vietās.
• Ieslodzījuma vietās ir iespējams apgūt dažādus arodus, taču ne visi uzskata tos par svarīgiem
• Ieslodzīto laiku jaunieši uzskata, kā periodu, kuru nevēlas atcerēties un kurš ir vienkārši izlietots nelietderīgi.
• Ieslodzīto starpā valda dažādas attiecības, bet pamatā tās rediģē nauda, jo vairāk naudas, jo vairāk Tevi respektē.
• Attiecībās ar personālu attiecības lielākoties arī ir vērtējamas kā pozitīvs
• Ieslodzījumos iepriekš notiesātie nonāk tādu iemeslu dēļ, ka tiem iznākot no ieslodzījuma vietas nav kur nostāties uz savām kājām – grūti atrast darbu, utt.
• Nosacīti pirmtermiņā lielākā daļa jauniešu ir atbrīvoti, jo ieslodzījuma ir pavadījuši pusi no soda izciešanas laika, kā arī par labu uzvedību.
• Pamatā, jauniešiem iznākot brīvībā galvenās vērtības ir ģimene, darbs dažiem no jauniešiem iegūt izglītību.
• Visi jaunieši sev piespriesto sodu uzskatīja kā taisnīgu, taču neviens nevienā no jautājumiem neatbildēja, ka nožēlo savu izdarīto, savukārt no abas ekspertes uzsver, ka jaunieši tikai formāli atzīst sodu un tā piemērošanu par taisnīgu.
• Lielākā daļa jauniešu ieslodzījumā laikā guva negatīvu pieredzi un uzskata, ka ieslodzījumam laikam jābūt tādam, kura laikā ieslodzītais nobīstas, bet nepagūst pierast pie ieslodzījuma rutīnas un vides.
• Lielākā daļa respondentu bija runātīgi, atsaucīgi un pretimnākoši, trīs no tiem sniedza īsas, korektas atbildes.
…
