Socializācija ir personības tapšanas process, indivīdam jau no dzimšanas pārmantojot cilvēces pieredzi un zināšanas, pakāpeniski iesaistoties sociālajā vidē. Socializācijas gaitā cilvēks apgūst sociālās normas un vērtības, dažādas sociālās lomas, darbības un spējas. Taču mūsdienu sabiedrība tiek dēvēta par īpašu — informācijas sabiedrību, proti, tādu sabiedrību, kuras galvenais resurss ir informācija, kur viens no sabiedrības informācijas stūrakmeņiem ir globālais informācijas tīkls (WorldWideWeb). Tā ir neierobežota telpa, kur informācija izplatās neierobežoti un ir brīvi pieejama ikkatram.
Virtuālā realitāte ir mākslīga vide, kas ir veidota kā programmatūra un parādās lietotājam tādā veidā, ka lietotājam atliek noticēt un pieņemt to kā reālu vidi. (What is virtual reality? Sk. int. 20.11.2011.) Jauniešiem tā ir nepieciešama mācību procesā un citās aktivitātēs – darba meklēšanā, privātajā dzīvē, komunikācijā un citās indivīdam tik nepieciešamās lietās, lai veidotu savu sociālo dzīvi.
Sociālā dzīve tiek uzskatīta par indivīdu mijiedarbības sakārtotu sistēmu, ņemot vērā visas cilvēku dažāda veida un formas kopdarbības, kuru mērķis ir nodrošināt apstākļus un to līdzekļu esamību, interešu, vērtību, vajadzību īstenošanu, tostarp komunikācijas vajadzības, izveidojot sociālos kontaktus. Socioloģijā - sociālai dzīvei ir daudzveidīgs saturs, ko saprot kā psihisku dzīvi apveltītu būtņu mijiedarbības jebkuras formas un rezultātus. Tāpēc sociālā dzīve ir cilvēku raksturīgs darbības veids. (Социальная жизнь индивида, Sk. int. 20.01.2011.)
Problēma. Bieži vien jaunieši piešķir pārāk lielu nozīmi virtuālajai videi un ar to saistīto realitāti, aizmirstot par it kā “īsto” realitāti, nespēdami vairāk īstajā realitātē komunicēt ar cilvēkiem “aci pret aci”. Virtuālā vide ļauj palikt ekrāna otrajā pusē, tādējādi atļaujot izdarīt vai izteikt bieži vien to, ko nedrīkstētu vai nevarētu reālajā vidē. …
