Vainas traktējums dažādos juridiskās atbildības veidos
Vēsturiski viena no pirmajām pieejām atbildības problēmai bija juridiskā. Tas izskaidrojams ar faktu, ka atbildības jēdziens sākotnēji tika saistīts ar sodu un ietvēra sevī vainu. Taču vēlāk abstraktais jēdziens “sodāmība” tika aizstāts ar jēdzienu “atbildība”. Atbildības jēdziens ir cieši saistīts ar vainu. Tas šķiet loģiski un pašsaprotami, ka negatīvās sekas iestājas tikai vainīgajai personai, nevis tādai, kura nav vainojama tiesībpārkāpuma izdarīšanā.
Visbiežāk bijušo PSRS tiesībzinātnieku vidū ir sastopama jēdziena „vaina” attiecināšana uz tiesību subjekta psihisko attieksmi pret tā izdarīto prettiesisko nodarījumu un tām sekām, kas šī pārkāpuma rezultātā iestājas sabiedrībai, valstij vai citām personām. Civiltiesību teorētiķi uzskata, ka kaitējuma nodarītāja vaina kā kaitējuma atlīdzības subjektīvais pamats ir kaitējuma nodarītāja psihiskā attieksme pret savu prettiesisko uzvedību, kuras rezultātā tiek nodarīts kaitējums, kā arī pret šīs uzvedības rezultātu – cietušajam nodarīto kaitējumu. Vaina ir personas psihiskā attieksme pret savu prettiesisko darbību un tās rezultātu, kas pamatojas uz iespēju paredzēt un novērst tādas darbības sekas, kas no tiesiskā viedokļa atzīstama par nepieļaujamu. Savukārt krimināltiesību speciālisti uzsver, ka svarīgākais individuāla noziedzīga nodarījuma izdarītāja dogmā ir vainas jēdziens, kas ir saistīts ar noziedzīga nodarījuma izdarītāja vainspēju, aizlieguma apzināšanos un tiesiskām normām atbilstošas izturēšanās pieļaujamību. Tikai tad, kad konstatēta vaina, var runāt par sodu, jo bez vainas nav soda.
Neapšaubāmi dažādos juridiskās atbildības veidos izpratne par vainu ir atšķirīga. Tas izriet no civiltiesību, krimināltiesību, administratīvo tiesību atšķirīgajiem subjektiem, objektiem, regulēšanas priekšmeta, uzdevumiem un principiem. Tādēļ esmu izstrādājusi salīdzinošu tabulu, kurā norādītas būtiskākās atšķirības vainas izpratnē dažādu tiesību nozaru tiesībpārkāpumu sastāvos.
…
