Ekonomiskā situācija valstī turpina uzkarst. Ārvalstu eksperti baida ar Latvijas ekonomikas smago piezemēšanos drīzumā, viens otrs pat sola bankrotu visai valstij kopumā, ne tikai pa kādam iedzīvotājam vai uzņēmumam.
Diemžēl, fakts, ka Latvijā ne mazums uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības kļūst maksātnespējīgi, nevienā īpašu izbrīnu neizraisa. Iespējams, ļoti lielā mērā šeit var vainot mūsu valsts nesakārtoto likumdošanu, taču ļoti bieži šī situācija izveidojas arī pašu uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vadītāju nekompetences dēļ (trūkst nepieciešamās zināšanas un prasmes veiksmīgi organizēt un vadīt uzņēmuma darbību). Protams, nevar izslēgt arī gadījumus, kad uzņēmums tiek tīši novests līdz bankrotam.
Vietējie speciālisti savukārt ainu neprognozē tik drūmu un mierina, ka situāciju vēl nevarot saukt par krīzi. Bet Dienas Bizness ziņo, ka Lielbritānijas banka "Barclays" pat iesakot saviem klientiem pelnīt ar Latvijas valsts maksātnespējas draudu pieaugumu. Laikraksta rīcībā esot nonācis šīs bankas apkārtraksts saviem lielākajiem klientiem. Savu ieteikumu banka "Barclays" pamato ar ekonomisko rādītāju pasliktināšanos, kuru loģiskās sekas būtu valsts nespēja atmaksāt savus parādus. Tas varētu notikt kaut kad turpmāko piecu gadu laikā, tā tiek prognozēts.
Ņemot vērā ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, ir pamats domāt, ka gaidāms „maksātnespējas vilnis”. Jau šogad ir dramatiski pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas ar tiesas spriedumu ir atzīti par maksātnespējīgiem. Šāda vilni ir prognozējis gan tieslietu ministrs, gan arī Maksātnespējas administrācija.
Juridiskā persona (viena vai vairākas) norobežo daļu sava īpašuma uzņēmējdarbības veikšanai, tātad nodibina uzņēmumu. Uzņēmējdarbība ir ilgstoša vai sistemātiska ekonomiskā darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu. Tomēr ne vienmēr uzņēmumam ir ilgstoša un veiksmīga biznesa vēsture. Ik dienu pasaulē par maksātnespējīgiem vai bankrotējošiem tiek atzīti tūkstošiem uzņēmumu. Un tas ir normāli. Līdz maksātnespējas stāvoklim uzņēmums var nonākt vairāku iemeslu dēļ – sadarbības partneru maksātnespēja, “slikto” debitoru vaina, neapdrošinātas mantas bojāeja, trešo personu nelikumīgas darbības, kuru rezultātā uzņēmums cieš zaudējumus. Protams, uzņēmums līdz maksātnespējai vai bankrotam var nonākt arī tā dalībnieku nolaidības vai ļaunprātības dēļ.
Attīstoties tirgus ekonomikai, arī fiziskā persona aizvien biežāk nonāk situācijā, kad tā nespēj nosegt visas pret kreditoriem uzņemtās saistības. Kredīti bankā un līzinga pakalpojumi mājsaimniecības preču, dzīvokļa, automašīnas iegādei kļuvuši par mūsdienu realitāti. Turklāt konkurences apstākļos komersanti, cīnoties par saviem klientiem, piedāvā aizvien vilinošākus preču un pakalpojumu iegādes nosacījumus, un patērētājs var viegli pārvērtēt savas finansiālās iespējas un uzņemties pārāk lielu finansiālo atbildību. Tāpat kādu ārēju apstākļu dēļ ( bezdarbs, smaga slimība, valūtas cenu svārstības, inflācija ) patērētājam konkrētā laika posmā var samazināties ienākumu apjoms. Rezultātā viņš nevar segt kredītmaksājumus un rodas nenokārtotas parādsaistības.
Tāpat kā pastāv normatīvie akti, kas regulē uzņēmuma izveidošanas un dibināšanas noteikumus, pastāv arī likumdošana, kas regulē uzņēmumu maksātnespējas un bankrota kā maksātnespējas stāvokļa risinājuma procesu. Tieši maksātnespējas un bankrota procesam es pievērsīšos savā darbā. Mēs noskaidrosim kāda likumdošana regulē uzņēmumu maksātnespējas stāvokli, izanalizēsim sīkāk tās procesuālās darbības, kādas nepieciešams veikt, lai īstenotu uzņēmuma maksātnespējas procesu. Apskatīsim bankrota procedūras pamatprincipus un tā kā es jau minēju, ka uzņēmums var kļūt maksātnespējīgs arī nolaidības vai ļaunprātības dēļ, pievērsīsimies nedaudz arī atbildībai, ko paredz Latvijas Krimināllikums par kriminālsodāmo jeb ļaunprātīgo bankrotu.
Ierosināto maksātnespējas lietu skaits ir viens no radītājiem, kas nepārprotami liecina par tendenci sakārtot komercdarbības vidi. Pie citiem apstākļiem šāds ierosināto maksātnespējas lietu skaits varētu rast arī negatīvu priekšstatu par valsts attīstības līmeni, taču pie esošās situācijas, dažādu faktoru mijiedarbības rezultātā pārstāj eksistēt uzņēmumi, kas faktiski neveic nekādu komercdarbību, apaug ar nodokļu parādiem un rada negatīvu iespaidu par Latvijas situāciju šajā jomā. …
