IEVADS
Tiesisko konfliktu izšķiršana, iedzīvotāju, uzņēmumu, valsts un sabiedrisko interešu aizstāvība visā Pasaulē tiek veikta ar tiesu palīdzību. Spēcīga un neatkarīga tiesu vara, teicami organizēta un efektīvi strādājoša tiesu sistēma ir jebkura valsts atribūts.
Tomēr strīdu izšķiršanai ne vienmēr ir nepieciešama tiesību aizsardzība ar tiesu palīdzību. Strīda dalībniekiem ir iespēja pašiem noregulēt strīdu un izmantot nevis tiesu formas, bet arī citas tiesīgas procedūras. Pie tam neatkarīgi no tiesību deklarācijām, strīdu izšķiršanas termiņi tiesās ir palielināti. Tiesas nevar pilnā apjomā un operatīvi nodrošināt reālo tiesību aizsardzību. Un valsts tiesu sistēmu uzlabošana ir niecīgs dotas problēmas risinājums, jo tiesu sistēma nevar izvērsties bezgalīgi, tā kā tās uzturēšanai nepieciešamas lielas izmaksas.
Pēdējā laikā valstīs ar attīstīto tiesu sistēmu ir aktuālie tā saucamie „Alternatīvie strīdu izšķiršanas veidi”. Dotais termins ir diezgan oficiāls un tiek izmantots ne tikai teorijā, bet arī praksē. Alternatīvo strīdu izšķiršanas veidu princips ir panākt pušu izpratni oponenta prasībām, kas ļauj saglabāt tiesiskās attiecības starp pusēm.
Alternatīvie strīdu izšķiršanas veidi kļuva tik efektīvie praksē, ka valsts institūcijas vairākos gadījumos oficiāli rekomendē tos izmantot. Tie eksistē vairākās formās: starpniecība, izlīgums, šķīrējtiesa, mediācija utt. Ātri un efektīvi izšķirt strīdus, kā arī izšķirt daudzas tiesvedības problēmas: lietu, kuras atliktas tiesas izskatīšanai, daudzuma samazināšanai, izšķiršanas procedūras vienkāršošanai, samazināt tiesas izdevumus pusēm, samazināt lietu izskatīšanas termiņus var juridisko strīdu izšķiršanas veidi.
Par dota darba objektu ir izvelētie juridisko strīdu izšķiršanas alternatīvie veidi, sakarā ar to, ka juridisko strīdu izšķiršanas alternatīvie veidi un to piemērošana iespējas mūsdienās kļūst arvien aktuālāki. Tie pievērš vairāk uzmanības gan no valsts institūcijām, gan no sabiedrības puses, gan no uzņēmumu puses. Tā, piemēram, 2008. gada 16. un 17. oktobrī Vīnē notika Eiropas Savienības dalībvalstu augstāko tiesu priekšsēdētāju un ģenerālprokuroru konference „Alternatīvās strīdu risināšanas iespējas”, kur diskutēja par arbitrāžas jeb šķīrējtiesas jurisdikciju un mediāciju civiltiesību jomā, kā arī par izlīgumu jeb vienošanos krimināltiesību jomā.
Juridisko strīdu izšķiršanas alternatīvo veidu izpēte ir nepieciešama, lai vairāk un precīzāk uzzinātu par diezgan jauno strīdu izšķiršanas pieeju. Juridisko strīdu alternatīvie izšķiršanas veidi attīstās daudzās valstīs, jo tiem ir daudz priekšrocību: lietu ātrāka izskatīšana, izlīgums, konfidencialitāte, iespēja pusēm pašām noteikt lietas izskatīšanas kartību, laiku, vietu un valodu.
Dota darba mērķis ir izpētīt juridisko strīdu izšķiršanas alternatīvo veidu attīstības iespējas, priekšrocības, trūkumus. Veikt salīdzinošo analīzi juridisko strīdu izšķiršanas alternatīvo veidu tiesiska regulējuma atšķirībā starp Latviju un Vāciju.
Darba uzdevumi ir juridisko strīdu alternatīvo veidu noteikšana un izskatīšana, to regulējošas likumdošanas analīze, kā arī Latvijas un Vācijas attiecīgas likumdošanas salīdzinošā analīze.
Darba priekšmets ir juridisko strīdu izšķiršanas alternatīvo veidu reglamentējošas likumdošanas izskatīšana un analīze.
Darba pirmajā nodaļā tiks noteikti un izskatīti juridisko strīdu izšķiršanas alternatīvie veidi, kuri tiek izmantoti kā Latvijas Republikā, tā arī daudzās citās valstīs. Īpaša uzmanība tiks pievērsta šķīrējtiesu, ka juridisko strīdu izšķiršanas alternatīvā veida, izpētei. Tās ir šķīrējtiesas struktūrai, principiem, izšķiršanas procesam, pozitīvam un negatīvam pusēm. Kā arī tiks veikta Šķīrējtiesu likumprojekta analīze.
Otrais un visjaunākais juridisko strīdu izšķiršanas alternatīvais veids ir mediācija. Latvijā mediācija vēl nav tik plaši attīstīta un izraisa lielu interesi savai būtībai, principiem un strīda izšķiršanas procedūrai. Tieši tāpēc tiks aprakstīti mediācijas jēdziens, pamatprincipi, priekšrocības un trūkumi, mediatora funkcijas.
Darba otrajā nodaļā tiks aprakstītas alternatīvās strīdu izšķiršanas veidu attīstības perspektīvas Latvijas Republikā. Sakarā ar to, ka Latvijas Republikas tiesu instances piedzīvo lielu pārslogojumu, juridisko strīdu izšķiršanas alternatīvie veidi var lielā mērā samazināt tiesu darba slodzi un pārdalīt strīdu izskatīšanu. Tagad Latvijā izstrādā plašāko alternatīvo izšķiršanas veidu tiesisko regulējumu, kas precīzāk noteiks juridisko strīdu izšķiršanas kārtību, procesu.
Darba trešajā nodaļā būs veikta juridisko strīdu izšķiršanas alternatīvo veidu tiesiskā regulējuma salīdzinošā analīze Latvijas Republikā un Vācijā. Par salīdzinājuma objektiem tika izvēlēti Latvija un Vācija, sakara ar to, ka šīs valstīs pieder pie vienas tiesību sistēmas – romāņu-ģermāņu. Tiks noskaidrots, kādus strīdu izšķiršanas alternatīvos veidus izmanto Latvijā, kādus Vācijā. Vai ir atšķirība to tiesiskā regulējumā.
Bakalaura darbā lielākoties tiks izmantota spēkā esoša juridisko strīdu izšķiršanu reglamentējoša likumdošana, Latvijas Republikas šķīrējtiesu likumprojekts, kā arī daži raksti no laikraksta Latvijas Vēstnesis pielikuma „Jurista vārds”.
Izvēlētais bakalaura temats šobrīd ir ļoti aktuāls it īpaši Latvijas Republikā un ir vairāki raksti ar praktizējošo juristu izpaustam domam, kuras tiks ņemti vērā. Pārējie Latvijas Republikas literatūras avoti tiks izmantoti mazāk, sakarā ar to, ka strīdu alternatīvie veidi tiek pētītie neilgu laiku un vērtīgas pētnieciskas literatūras ir ļoti maz. Mūsdienās ir ļoti izplatīta interneta resursu izmantošana, kur var dabūt daudz derīgas informācijas dažu jautājumu lokā. Tāpēc darbā tiks izmantoti arī interneta avoti.
Darbā tiks izmantoti vispārējā teorētiska, salīdzinošā, kā arī analīzes metodes. Visā darba izstrādāšanas gaitā tiks izmantota vispārējā teorētiska metode, jo tiks izskatīti daži literatūras avoti kā „Mediācija” J. Bolis, „Civiltiesisko strīdu alternatīvs risinājums” I. Kronis un citi. Analīzes metode tiks izmantota pēc literatūras avotu izpētes, kad būs informācijas kopums un to vajadzēs izanalizēt un izteikt savas domas. Salīdzinošā metode vairumā tiks izmantota darba trešajā nodaļā, kur tiks veikta juridisko strīdu izšķiršanas alternatīvo veidu tiesiskā regulējuma salīdzinošā analīze Latvijas Republikā un Vācijā.
…
