Jūrnieku sociālā nodrošinājuma analīze Latvijā, Igaunijā un Lietuvā

Katrai valstij ir sava iekšējā pārvaldes sistēma. Šī sistēma īsteno valsts politiku attiecībā pret tās iedzīvotājiem, atbilstoši likumiem un sabiedrībā pieņemtajām normām. Politikas mērķis ir nodrošināt valsts un tās iedzīvotāju savstarpējās attiecības. Kā valstij ir pienākumi pret tās iedzīvotājiem, tāpat iedzīvotājiem ir pienākumi pret valsti. Valsts sociālā nodrošinājuma un nodokļu politika ir viena no svarīgākajiem posmiem valsts pārvaldes sistēmā. No tā, cik veiksmīgi un kā tā tiek īstenota, ir atkarīgs valsts un sabiedrības finansiālais un sociālais stāvoklis.
Iedzīvotāji maksā nodokļus, nodevas un citas obligātās iemaksas un pretī no valsts saņem sociālās garantijas. Katrs Latvijas pilsonis vēlas dzīvot drošībā un nebaidīties par savu nākotni. Šādu drošību nosacīti nodrošina valsts. Tāpēc valsts katram cilvēkam piešķir dažādas sociālās garantijas.
Kas tās tādas sociālās garantijas ir? Kā nodokļi ir savstarpēji saistīti ar sociālajām garantijām?’’ Sociālais nodoklis’’ tā sabiedrībā sauc valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas ir par pamatu sociālo garantiju saņemšanai. 2009. gada 1. janvārī stājās spēkā izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas skāra jūrniekus, kuri nodarbināti uz kuģiem, kas reģistrēti ārvalstu reģistros. Tas radīja sašutumu un neziņu par šī nodokļa nomaksas kārtību.
Problēmas rada situācijas, kad jūrniekam nepieciešama palīdzība no valsts. Neviens nav pasargāts no nelaimes gadījumiem un citām likstām, kas rada nepieciešamību pēc atbalsta un palīdzības.
Ko jūrnieki var saņemt no valsts un ko jūrniekiem ir jādot valstij, mēģināšu izskaidrot šajā darbā, par pamatu ņemot sociālās iemaksas valsts kasē un valstu nodokļu politiku attiecībā pret jūrniekiem. Salīdzināšu šīs savstarpējās valsts un iedzīvotāju attiecības Latvijā un aplūkošu tās tuvākajās kaimiņvalstīs-Lietuvā un Igaunijā.…