Дипломная
Точные науки и природа
Охрана природы
Kālezera un tā pamatbaseina apsaimniekošanas problēmas un...-
Kālezera un tā pamatbaseina apsaimniekošanas problēmas un perspektīvas
Оцененный!
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 5 | |
1. | Vispārēja informācija par teritoriju | 8 |
1.1. | Teritorijas atrašanās vieta, ģeogrāfiskais stāvoklis | 8 |
1.2. | Teritorijas kultūrvēsturiskais mantojums | 9 |
1.3. | Teritorijas juridiskās saistības | 10 |
1.3.1. | Latvijas likumdošana | 10 |
1.3.2. | Starptautiskās saistības un Eiropas Savienības noteiktās saistības | 17 |
1.4. | Teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas īsa vēsture | 19 |
1.5. | Īpašuma tiesības | 20 |
1.6. | Teritorijas apsaimniekošanas infrastruktūra | 21 |
1.7. | Kartogrāfiskais materiāls par teritoriju | 22 |
2. | Kālezera un tā pamatbaseina dabas pamatnes raksturojums | 23 |
2.1. | Teritorijas abiotiskais raksturojums | 23 |
2.1.1. | Klimats | 23 |
2.1.2. | Ģeoloģija un ģeomorfoloģija | 24 |
2.1.3. | Hidrogrāfija | 25 |
2.1.4. | Augsnes | 26 |
2.2. | Kālezera apraksts | 27 |
2.4.1. | Ezera vispārīgs raksturojums | 27 |
2.4.2. | Kālezera krastu un pamatbaseina raksturojums | 29 |
2.4.3. | Kālezera fizikāli-ķīmisko un hidroķīmisko datu analīze | 30 |
2.4.4. | Kālezera hidrobioloģisko datu izvērtējums | 32 |
2.4.5. | Ihtiofauna | 36 |
2.3. | Kālezera un tā apkaimes ainava | 37 |
2.4. | Kālezera pamatbaseina biotopi | 39 |
3. | Antropogēnā ietekme uz Kālezeru un tā pamatbaseinu | 50 |
3.1. | Teritorijas sociāli-ekonomiskais raksturojums | 50 |
3.2. | Teritorijas izmantošanas veidi | 51 |
3.21. | Tūrisms un atpūta | 51 |
3.2.2. | Lauksaimniecība | 55 |
3.2.3. | Mežs | 55 |
3.2.4. | Zivsaimniecība | 56 |
3.3. | Teritorijas esošie un potenciālie apdraudējumi | 58 |
Secinājumi un rekomendācijas | 66 | |
Nobeigums | 69 | |
Summary | 70 | |
Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 73 |
Šobrīd Latvijā ir 2256 ezeri, kas lielāki par 1 ha. No tiem 11.6% ezeru ir lielāki par 50 ha. Ezeru kopplatība ir aptuveni 1000 km2, tie aizņem 1.5% Latvijas teritorijas. Latvijā ir 2.3 miljoni iedzīvotāju - katram 411 m2 ūdens klāja - pietiekami daudz, lai mierīgā vasaras vakarā ieirtu laivu vai izmestu spiningu, bet pārāk maz, lai aizmirstu mūsu kopējās rūpes un atbildību. Pie tam ezeri ir ļoti dažādi - gandrīz tikpat dažādi kā cilvēki - un viena mēraukla nav derīga ne vieniem, ne otriem.
Ezeri ir trauslākie - visvieglāk ievainojamie un visātrāk izzūdošie - ainavas elementi, atšķirībā no upēm tiem piemīt zemas pretošanās spējas nelabvēlīgu apstākļu iedarbībai. Nenovērtējama ir ezeru loma ekoloģiskā līdzsvara un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Ezeriem ir liela ekonomiska nozīme (tūrisms, rekreācija, rūpnieciskā zveja, ūdensputnu medības, pilsētu ūdensapgāde, sapropeļa un niedru ieguve).
2000. gada 22. decembrī Eiropas Savienībā stājās spēkā Direktīva 2000/60/EK- Ūdens struktūrdirektīva, ar kuru izveidot sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, tā lika sarosīties vides aizsardzības un ūdenssaimniecības speciālistiem gan ES dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs. Tā piedāvāja racionālāk plānot, kā aizsargāt un uzlabot ūdeņus upēs, ezeros, jūrās un pazemē (turklāt - ņemot vērā ūdens apriti dabā). Vienlaikus direktīva uzdeva gan sakārtot likumdošanu (lai visās valstīs būtu vienādi spēles noteikumi), gan apzināt pašreizējo ūdeņu stāvokli un iegūt papildu datus monitoringa ceļā (lai saprastu, cik labā vai sliktā situācijā esam), gan uz situācijas raksturojuma pamata izveidot rīcības programmu (lai uzlabotu ūdeņu kvalitāti un neļautu tai pasliktināties). Visus šos paveicamos darbus var iedalīt piecos posmos:
1.sagatavot upju baseinu (Daugavas (tajā ietilpst Kālezers), Lielupes, Gaujas, Lielupes) ekoloģisku un ekonomisku raksturojumu, kā arī izvērtēt tās antropogēnās slodzes, kas ietekmē virszemes un pazemes ūdeņus;
2.izstrādāt un īstenot ūdeņu monitoringa programmu, kuras uzdevumus nosaka iepriekš veikta izvērtējuma atziņas;
3.izvirzīt sasniedzamos mērķus katram ūdensobjektam;
4.izstrādāt pasākumu programmu, lai sasniegtu izvirzītos mērķus;
5.īstenot programmu un nepārtraukti sekot līdzi tās sekmēm.
Savukārt ezeru pārvaldes darbības kompetencē ietilpst jautājumi, kas saistīti ar ezeru izmantošanu (aizsardzību) atjaunošanu. Ezeru pārvaldes būtiska sastāvdaļa ir informācijas sistēma, tās nepieciešamība uzsvērta Ministru Kabineta 1995.gadā apstiprinātajā Vides aizsardzības politikas plānā. Informācijas sistēmas uzdevums - nodrošināt lēmumu pieņēmējus un sabiedrību ar savlaicīgu, interpretētu un ticamu informāciju. Informācijas sistēma sevī ietver vairākus posmus:
1.vides monitorings - datu ieguve un analīze;
2.datu interpretācija un informācijas sagatavošana;
3.informācijas pieejamības nodrošinājums (piemēram, datu bāze on-line versijā).
Diemžēl patreizējā informācijas sistēma nepilda savus uzdevumus, jo monitorings tiek veikts tikai 5 ezeros, atsevišķi pētījumi vēl 6 ezeros; joprojām nav izstrādāta ezeru stāvokļa novērtēšanas sistēma; esošie dati parasti nav interpretēti un ir grūti pieejami.
Kālezers (citi nosaukumi- Vesetas ezers, Kāla ezers, Kāls, Kāļa ezers) ietilpst Vestienas ezeru grupā, tā kods Latvijas ūdenstilpju klasifikatorā- 42480 [33]. Kālezers atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē 189,6 m vjl, Madonas rajona Vestienas pagastā, 1.5 km uz rietumiem no Vestienas centra.…
Bakalura darbs par Kālezera patreizējo stāvokli, tā raksturojums, pieguļošo teritoriju ietekme uz ezeru, ieteikumi ezera saglabāšanai un ilgspējīgai apsaimniekošanai
- Kālezera un tā pamatbaseina apsaimniekošanas problēmas un perspektīvas
- Meža ugunsgrēku ietekmes uz apkārtējo vidi izvērtējums
- Patvaļīga koku ciršana
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Kanalizācijas sistēmas attīstības problēmas Jelgavas pilsētā
Дипломная для университета86
-
Vides pārvaldība atkritumu apsaimniekošanas biznesā
Дипломная для университета66
Оцененный! -
Kuģu balasta ūdeņu izmešu radītais piesārņojums
Дипломная для университета65
Оцененный! -
Tūristu un atpūtnieku atsevišķu ietekmes uz vidi veidu novērtējums Cirmas ezera atpūtas zonā
Дипломная для университета52
-
Kultūras un dabas pieminekļu izvietojums un aizsardzība Zemgales reģionā
Дипломная для университета38