SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Darba gaitā autore nonāca pie sekojošiem secinājumiem:
1. Latvijā darbojas divlīmeņu banku sistēma un abām šīm sistēmām ir atšķirīgas funkcijas un darbības veids, popularitāti mūsdienās ieguvušas tieši nebanku finansēšanas iestādes.
2. Aizņemoties naudu bankā, tiek izvērtēti klienta regulārie ienākumi un sastādīts ienākumiem atbilstošs kredīta atmaksas grafiks, kā arī, izsniedzot kredītu, tiek ņemts vērā klienta vecums, ģimenes stāvoklis un aizdevuma apjoms, savukārt nebanku iestādēs šāda izvērtēšana praktiski nepastāv.
3. Bankas lielu uzmanību velta kredītriskam – situācijai, kad aizņēmējs nespēs atmaksāt kredīta summu vai procentus, kas saistīts ar darbību ar aizņemtiem līdzekļiem un stingro uzraudzību no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas puses.
4. Tikai pirms sešiem gadiem – 2007. gada aprīlī – Latvijas finanšu tirgū pirmoreiz parādījās SMS kredīta pakalpojums, kas tieši pēckrīzes periodā ir sevišķi populārs un pieejams, banku konservatīvas uzvedības apstākļos.
5. Banku gada procentu likmes ir salīdzinoši zemākas nekā nebankām, bet diemžēl vieglās ātro kredītu pieejamības dēļ, cilvēki aizņemas kredītus nebankās, veicot ievērojamas pārmaksas par aizdevuma izmantošanu.
6. Saskaņā ar kredītiestāžu likumu, bankā pirms tiek izsniegts kredīts klientam, tiek veikta rūpīga un regulāra maksātspējas pārbaude ar mērķi izzināt, vai klienta finansiālais stāvoklis ir stabils un vai izsniegtie kredīta līdzekļi tiek izmantoti atbilstoši pieprasījumam, savukārt nebankās šādu izvērtēšanu nenotiek, jo 15 minūšu lakā to izdarīt nav iespējams un likums to neprasa.
7. Nebankas savu peļņu panāk ar lielāku risku, neizvērtējot klientus. Kredīti tiek piedāvāti arī klientiem ar sliktu kredītvēsturi, līdz ar to, klientu vidū ir arī jau sākotnēji maksātnespējīgi aizņēmēji.
8. Lai izvairītos no riskiem, aizņemoties, piemēram, hipotekāro kredītu bankā, klientam tiek piedāvāts apdrošināt šo kredītu, līdz ar to kredīta ņēmēja ģimene tiek pasargāta, jo nelaimes gadījumā, apdrošinātāji sedz hipotekārā kredīta izmaksas. Ātro kredītu sfērā šāds pakalpojums netiek praktizēts.
9. Nebanku aizdevēji nelabprāt dalās ar saviem statistikas datiem, šobrīd kopējais izsniegto kredītu apjoms ir pieejams tikai par 2012. gadu. Bankas statistika ir pieejama un analizējama, tā kā, saskaņā ar likumu, bankas uzrāda savus ikgadējos, starptautisku auditoru apstiprinātos, gada pārskatus.
10. Banku sektorā izsniegto kredītu apjoms no 2008. gada līdz 2012. gadu samazinās, bet nebanku izsniegto kredītu skaits no 2010. gada uz 2012. gadu palielinājās, kam par pamatu bija nezūdošā iedzīvotāju vajadzība pēc aizdevuma līdzekļiem, ko sliktās finanšu situācijas ietekmē nepiedāvāja bankas.
…
