Ievads
Mūsdienu tiesību zinātnē sevišķi aktuāls jautājums ir cilvēktiesības. Tāpat aktuāls ir arī jautājums par šo tiesību robežām un to cik tālu tās ir neierobežotas. Vieni no būtiskākajiem cilvēktiesību ierobežojumiem sastopami kriminālprocesuālajos tiesību aktos un institūtos. Viens no šādiem institūtiem kriminālprocesā ir kratīšana.
Kratīšana būtiski ierobežo personas konstitucionālās un cilvēktiesības. Ar šo darbību notiek šo tiesību ierobežošana, nolūkā atrisināt un noregulēt ar noziedzīgu nodarījumu radušās krimināltiesiskās attiecības.
Masu mediji ik pa laikam publicē ar kratīšanām saistītu informāciju, jo sevišķi sabiedrībā plašu rezonansi guvušos kriminālprocesos. Tādēļ kratīšana savu aktualitāti nezaudē.
Kratīšana nav jauns tiesību institūts kriminālprocesā, taču laika gaitā to skārušas izmaiņas. Kā jebkurš tiesību institūts arī kratīšana attīstās līdz ar tiesību zinātni un prakses atziņām.
Latvijas zinātniskajā literatūrā kratīšana aprakstīta gan grāmatu ietvaros, gan atsevišķu publikāciju un tiesību zinātnieku komentāru veidā. Jāņem vērā, ka Latvijā kopš 2005. gada 1. oktobra spēkā stājies jauns Kriminālprocesa likums. Tādēļ plašāk literatūrā analizēta ir kratīšana un tās procesuālā kārtība līdz jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim. Tomēr pamazām arī par pašreizējo kratīšanas regulējumu parādījusies literatūra un komentāri, kā arī uzkrājusies prakse.
Bakalaura darba mērķis ir:
1) apskatīt kratīšanas institūta vēsturiskos aspektus un regulējumu Latvijas teritorijā;
2) noskaidrot kratīšanas institūta definējumu;
3) noskaidrot kratīšanas institūta saturu;
4) noskaidrot uz kāda pamata iespējama kratīšanas izdarīšana;
5) noskaidrot kāda ir kratīšanas izdarīšanas kārtība;
6) noskaidrot kā tiek dokumentēta kratīšanas izdarīšana.
Bakalaura darba uzdevums ir:
1) izpētīt kratīšanas institūta vēsturisko attīstību Latvijas teritorijā;
2) veikt normatīvo aktu izpēti;
3) pētīt kratīšanas institūtu zinātniskajā literatūrā;
4) pētīt prakses materiālus;
5) salīdzināt kratīšanas institūtu Latvijā un ārvalstīs.
Bakalaura darba rakstīšanā izmantotas vairākas pētīšanas metodes. Vēsturiskā pētīšanas metode izmantota pētot kratīšanas institūta vēsturisko attīstību Latvijas teritorijā no 1889. gada līdz mūsdienām. Sistēmiskā pētīšanas metode izmantota pētot kratīšanas institūta nošķiršanu no citiem kriminālprocesuālajiem institūtiem un pētot citu kriminālprocesuālo normu attiecināmību un piemērojamību attiecībā uz kratīšanu. Sistēmiskā pētīšanas metode izmantota arī pētot citus normatīvos tiesību aktus. Salīdzinošā pētīšanas metode izmantota, salīdzinot kratīšanas institūta definējumu, kā arī atsevišķus kratīšanas aspektus Latvijā un ārvalstīs.
…
