Ievads
Sociālisma sistēmas sabrukums, PSRS pašlikvidēšanās radīja jaunu pasaules, sevišķi Eiropas ainu. Bijušo padomju republiku vietā izveidojās patstāvīgas valstis. Tajā skaitā neatkarīgas Baltijas valstis un Krievijas Federācija. Ar Krievijas bruņoto spēku aiziešanu no Latvijas 1994.gada 31.augustā veidojās jauna situācija Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecībās. Kā uzsvērts Latvijas Republikas Ārpolitikas koncepcijā, šīm attiecībām bija jāattīstās kā divu neatkarīgu valstu līdzvērtīgām kaimiņattiecībām, kas veicinātu stabilitāti Baltijas reģionā, visā Eiropā. Diemžēl praksē šī “kaimiņsadzīvošana” realizējas grūti, jo, pēc vecā padomju laika pieraduma, daļa Krievijas politiķu Baltiju joprojām uzskata par īpašu savas ietekmes zonu, ar visām no tā izrietošajām sekām. Tikai 1997.gada februārī izveidojās Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas starpvaldību komisija, kura tā pa īstam savu darbību nav izvērsusi līdz šim brīdim. Pēc 1998.gada aprīļa notikumiem pie Rīgas Domes (pensionāru mītiņš un tā izklīdināšana), iestājās zināma abu valstu attiecību eskalācija. Krievija atteicās no dialoga ar Latviju, draudēja ar ekonomiskām sankcijām, centās panākt Latvijas starptautisku izolāciju, vainojot viņu cilvēktiesību pārkāpumos.
2000.gada sākumā par Krievijas Federācijas prezidentu kļuva Vladimirs Putins – jauna tipa vadītājs, kurš cenšas ievest savu valsti Eiropā, pasaulē un atvērt Krieviju pasaulei. Putina vadībā izstrādāts un uzsākts jauns Krievijas ārpolitikas kurss.
Uzskatot minētos procesus par aktuāliem, maz pētītiem un interesantiem, izvēlējos šo bakalaura darba tematu. Atsevišķu temata aspektu izpēti autore aizsāka jau 2000.gadā vairākos referātos un kursa darbā. Bakalaura darbs ir to padziļināts un paplašināts turpinājums.
Bakalaura darba mērķis – izpētīt un izanalizēt V. Putina 2000.gada jūnijā pieņemtās Krievijas Ārpolitikas koncepcijas dažu prioritāšu praktisku realizāciju laika posmā no 2001.gada līdz 2003.gada maijam. No plašā Krievijas ārpolitikas spektra autore izvēlējās tikai tos, kurus uzskatīja par šobrīd visaktuālākajiem un visciešāk saistītiem ar Latvijas iekšpolitikas un ārpolitikas attīstības jautājumiem.
Lai īstenotu mērķi, pētījumā izvirzīti sekojoši uzdevumi: pirmkārt, aplūkot postsociālisma Krievijas iekšpolitiku kā jaunās ārpolitikas koncepcijas sociālekonomisku un politisku priekšnosacījumu. Otrkārt, iepazīt Vladimira Putina personību, viņa profesionālo un psiholoģisko portretu, lai labāk izprastu viņa rīcības motīvus, vērtīborientācijas, attieksmes. Treškārt, izpētīt Krievijas Ārpolitikas koncepcijas pamatelementa - integrācijas Eiropā, ieceres, rezultātus un problēmas. Ceturtkārt, iepazīt Krievijas, NATO un ANO attiecību dialektiku cīņā pret starptautisko terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu. Piektkārt, balstoties uz četriem iepriekšminētajiem uzdevumiem, parādīt V.Putina ārpolitikas būtību, veidojot jaunas kaimiņattiecības ar Baltijas valstīm, galvenokārt Latviju.
…
