2011–2015 гг.
2016–2020 гг.
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 5 | |
1. | Dokuments, tā jēdziens, veidi un tiesiskais regulējums | 8 |
1.1. | Dokumenta jēdziens | 8 |
1.2. | Elektroniski dokumenti | 12 |
1.3. | Personu apliecinoši dokumenti | 15 |
2. | Dienesta dokumenta viltojums | 19 |
3. | Dokumenta viltojums | 25 |
4. | Dokumentu tehniskā izpēte | 37 |
5. | Dokumentu viltošanas tiesiskais regulējums ārvalstīs | 41 |
5.1. | Viltotu dokumentu tiesiskais regulējums Lietuvā | 44 |
5.2. | Viltotu dokumentu tiesiskais regulējums Igaunijā | 45 |
5.3. | Viltotu dokumentu tiesiskais regulējums Francijā | 46 |
5.4. | Viltotu dokumentu tiesiskais regulējums Spānijā | 47 |
Nobeigums | 49 | |
Izmantoto avotu saraksts | 51 | |
Pielikumi | 56 |
NOBEIGUMS
Izpētot Krimināllikumā noteikto atbildību par dokumentu viltošanu, kopsakarā ar citiem normatīvajiem aktiem un tiesu praksi, autore ir izpildījusi bakalaura darba sākumā izvirzīto mērķi.
Izvērtējot Krimināllikumā ietverto tiesisko regulējumu attiecībā uz atbildību par dokumentu viltošanu, autore ir apkopojusi secinājumus un priekšlikumus.
Apkopojot masu informācijas līdzekļos izskanējušo, tiesu praksē un sadzīvē iegūto informāciju, autore secina, ka mūsdienās dokumentu viltošana ir kļuvusi par nozīmīgu problēmu gan privāttiesiskajā, gan oficiālajā apritē. Lai arī Krimināllikumā ir skaidri noteikta atbildība par šāda veida nodarījumiem, praksē nereti rodas situācijas, kurās iesaistītajām pusēm ir atšķirīgi viedokļi par jēdziena „dokuments” būtību Krimināllikuma izpratnē.
Autore secina, ka:
1. dokumentu skaitā var būt jebkurš dokuments, neatkarīgi no subjektu loka, kuru intereses un tiesības skar attiecīgā dokumenta saturs;
2. uzskaitīt visus konkrētos dokumentu veidus nav iespējams, līdz ar to likumdevējs krimināltiesiskajā regulējumā ir iekļāvis kvalificējošo pazīmju iekļaušanu, nevis konkrētu dokumentu veidu uzskaitījumu;
3. interpretējot Krimināllikuma 327.panta otro daļu tikai ar gramatisko interpretācijas metodi, var iztulkot, ka tajā speciālais subjekts nemaz nav nepieciešams, bet pietiek tikai ar to, ka darbības izdarītas atkārtoti vai mantkārīgā nolūkā;
4. ne visos gadījumos personu, kura tikai pastarpināti iedarbojusies uz dokumentu, var atzīt par Krimināllikuma 275.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarītāju;
5. par dokumentu, kas dod tiesības, jāatzīst arī tāds dokuments, kurš, kaut arī tūlīt nedod tiesības sasniegt vēlamo rezultātu, tomēr ir obligāti nepieciešams, lai iegūtu tiesības tālākai rīcībai ar mērķi sasniegt gala rezultātu.
Autores priekšlikums ir izteikt Krimināllikuma 275.pantu šādā redakcijā:
Par dokumenta, kas piešķir vai var piešķirt tiesības, atbrīvo vai var atbrīvot no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
…
Viltošana ir sena māksla. Jau vairākus tūkstošus gadus atpakaļ Ēģiptes likumi centās samazināt tās izplatīšanos ar nopietniem pasākumiem. Sods bija vērsts konkrēti pret vainīgo; tie, kuri mainīja jebkuru parakstītu dokumentu, to dzēsa vai papildināja, zaudēja abas rokas.
- Kriminālatbildība par dokumentu viltošanu
- Kriminālatbildība par kontrabandu, narkotisko un psihotropo vielu ievešanu Latvijas Republikā
- Kriminālatbildība par nacionālās un rases vienlīdzības pārkāpšanu
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Atbildības par cilvēku tirdzniecību tiesiskā reglamentācija Latvijā un ārvalstīs
Дипломная для университета54
Оцененный! -
Personas atzīšana par rīcības nespējīgu un aizgādnības nodibināšanas civilprocesuālie aspekti
Дипломная для университета50
Оцененный! -
Lietvedības nodrošināšana administratīvo pārkāpumu lietās par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem
Дипломная для университета70
-
Kriminālatbildība par nelikumīgām medībām
Дипломная для университета61
-
Zaudējumu atlīdzināšana par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem
Дипломная для университета82