1. KRIMINĀLPROCESA UZSĀKŠANAS VISPARĪGS RAKSTUROJUMS PRIVĀTĀS APSŪDZĪBAS LIETĀS
„Kriminālprocess kā jebkurš valsts institūts ir pakļauts evolūcijas likumiem. Nav neviena tāda procesuāla institūta, kas neglabātu sevī savas izcelsmes pēdas un kurš, būdams noteikts likumdošanas aktos visumā pabeigtās formās, nav pārdzīvojis pirms tam daudzus attīstības momentus, atspoguļojot tajos cīņas pēdas. Šajā cīņā, kas nezina izlīgumu starp jauno un veco, mainās gan procesuālo institūtu forma, gan saturs.”
Vēsture liecina, ka pašā sākumā nav saskatāmi valsts veidošanās elementi, pirmatnēja kopiena līdzinās mežonībai, kad valdīja paražas, ieradumi, autoritāte, cieņa, vara, kuru izmantoja kopienas vecākais.
Krievijā kriminālprocess bija nenodalāms no civilprocesa. Par svarīgu ieradumu uzskatīja atriebību par nāvi, vai kādu citu vainu. Vainīgus sodīja tautas sapulcēs jeb cilts vadonis. Ar laiku atriebības principu ierobežoja- tagad atriebties varēja ne visa ģimene kā agrāk, bet tikai tēvs- par dēlu jeb dēls- par tēvu, t.i. tuvākie radinieki. Ja tuvākos radiniekus nebija, sodu aizvietoja ar naudas sodu. Ar laiku ieradumus apkopoja krājumā, kuram nosaukums bija „Русская правда”. Krājumā par īpašumtiesību pārkāpumu bija noteikts, ka cietušajam bija tiesības paņemt savu mantu īpašumā bez noteiktas tiesas prāvas. Kad pie varas nāca kņazs, viņš varēja ietekmēt visu tiesas procesu.
XI. gs. aizliedza pielietot atriebības principu. Tomēr XIII.gs. naudas atlīdzība nonāca kņaza nevis pie cietušās personas rokās.
Krimināllietas ierosināja tikai pēc cietušās personas sūdzības un katra no pusēm pati uzstājās tiesas procesā, norādot uz pierādījumiem. Bet vēlāk tiesa pati varēja ierosināt lietu bez cietušā sūdzības. Tas bija izdevīgi, jo valsts nodevu maksāja gan cietušais, gan tiesājamais.
XV.gs. ļoti populāra bija kņaza apžēlošana, mūsdienās- amnestija. Kņazam bija tiesības apžēlot vainīgo gan pilnā, gan daļējā apjomā. Šajā gadsimtā attīstījās mierizlīgumi jebkurā procesa stadijā, kas tika apkopoti jaunā tiesu krājumā. Spriedumus sprieda ar balsu vairākumu. Tiesu procesa gaitu fiksēja rakstiski: protokoli, jaunie akti utt.
Pēc buržuāzijas reformas 1864. gadā attīstījās Krievu tiesvedības nolikums. Izveidojas:
1. miertiesa, kur izskatīja lietas pēc cietušā sūdzības, pēc policijas ieskata, un pēc citas administratīvas iestādes;
2. apgabaltiesa bija līdzīga mūsdienas apgabaltiesai, pirms lietas izskatīšanas veica pirmstiesas izmeklēšanu prokurora uzraudzībā;
3. tiesu palātas;
4. Senāta kasācijas departaments.
Tiesas sēdēs piedalījās piesēdētāji, izveidojas advokatūras. Sodīja taisnīgi, neskatoties vai tas bija zemnieks, vai feodāls. Visi bija vienādi likuma priekšā.
…
