Secinājumi
Ņemot vērā šī darba ietvaros veikto analīzi, darba autors izdara sekojošus secinājumus:
1. Kukuļa izspiešana tāpat kā kukuļa pieprasīšana šobrīd ir uzskatāma par pabeigtu tikai ar brīdi, kad valsts amatpersona pieņem kaut vai daļu no tās pieprasītā kukuļa. Autora skatījumā, tomēr ir nepieciešama padziļināta diskusija par to, vai kukuļa izspiešanas un kukuļa pieprasīšanas gadījumā par šo noziedzīgu nodarījumu pabeigšanas brīdi nebūtu
uzskatāms valsts amatpersonas izteikts kukuļa pieprasījums (līdzīgi kā tas šobrīd jau ir izspiešanas gadījumā), jo ar kukuļa pieprasījuma brīdi valsts amatpersona formāli ir veikusi visas no tās atkarīgās darbības, kas ir vērstas uz attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu,
savukārt pieprasītā kukuļa vai tā daļas saņemšana no tās gribas vairs nav atkarīga.
2. Kukuļa pieprasīšanas un izspiešanas gadījumā kukuļošanas ierosinātājs ir valsts
amatpersona, un šādā situācijā nevar runāt par kukuļa piedāvājumu. Ja valsts amatpersona pieprasa vai izspiež kukuli, un persona piekrīt nodot tai pieprasīto vai izspiesto kukuli, tas nevar tikt vērtēts kā kukuļa piedāvājums, bet gan drīzāk kā personas apsolījums nodot kukuli.
Turpmākas izpētes un analīzes vērts ir jautājums, vai ir nepieciešams papildināt KL 323.panta dispozīciju ar jēdzienu „kukuļa apsolīšana”, to attiecinot uz gadījumiem, kad persona piekrīt un apsola nodot kukuli, kuru valsts amatpersona tai ir pieprasījusi vai izspiedusi. Iespējamā KL 323.panta pirmās daļas dispozīcijas redakcija varētu būt šāda:
„Par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, nodošanu, apsolīšanu vai piedāvāšanu personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja, kukuļa
piedāvātāja vai citas personas interesēs, neatkarīgi no tā, vai nodotais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, – (...)”.
3. Kukuļa izspiešanas definīcija šobrīd noteikta KL 324.panta otrajā daļā, bet 1993.gada 21.jūnija Augstākās Tiesas Plēnuma lēmuma Nr.7 punktā Nr.10 sniegtais kukuļa izspiešanas
skaidrojums, kas ir plašāks nekā KL 324.panta otrajā daļā noteiktais un kas pieņemts vēl LKK darbības laikā, šobrīd tiesām nav saistošs. Šī darba autora ieskatā, lai noziedzīgo nodarījumu
pašreiz kvalificētu kā kukuļa izspiešanu, valsts amatpersonai kukulis ir jāpieprasa, un par kukuļa izspiešanu nevarētu atzīt „kukuļdevēja nostādīšanu tādos apstākļos, kuros kukuļdevējs spiests dot kukuli, lai novērstu kaitīgas sekas savām likumīgajām interesēm”, kā tas savulaik izrietēja no LKK komentāriem un Augstākās Tiesas Plēnuma dotā skaidrojuma. Darba autora
vērtējumā, ir precīzi jānošķir kukuļa izspiešana no kukuļņemšanas par likumīgu darbību izdarīšanu, un viens no nošķiršanas kritērijiem ir tieši tas, vai kukulis tika pieprasīts vai nē.…
