Fiziska vardarbība jeb fiziska ietekmēšana ir vistiešākā agresijas izpausme, kas ir sodāma, tomēr vēsturiski šī sodāmā rīcība kļuva arī par pašu sodīšanas līdzekli. Sods lielā mērā ir arī sodītāja varas parādīšana, arī fiziskas agresijas mērķis ir pierādīt savu pārsvaru pār kādu un, protams, arī pazemot. Tomēr vardarbība un miesas sodi bieži vien nav saistīti tikai ar kāda vēlmi paust savu varu, visos laikos tie ir bijuši orientēti uz kāda noteikta mērķa sasniegšanu.
Mūsdienu civilizētajā pasaulē miesas sodi legāli netiek praktizēti, dažviet sodu sistēma, par īpaši nežēlīgiem un smagiem noziegumiem, paredz arī nāves sodu, tomēr tas ir relatīvi humāns un nesaistās ar ilgstošu spīdzināšanu. Tomēr vēl pirms dažiem gadsimtiem miesas sodi, spīdzināšana un nāves sodi bija plaši izplatīti un veidoja cilvēka personību un izpratni par pasauli, līdz ar to arī kultūrvēsturisko materiālu ar kuru šodien sastopamies.
Šis temats tika izvēlēts tāpēc, ka mūsdienās fiziska agresija ir ieguvusi jaunus apmērus – tā vairs nav vērsta pret likuma pārkāpējiem – tā lielā mērā ir kļuvusi par mūsdienu sabiedrības ikdienu. Ja arī ar to nesaskaramies tiešā veidā, tad varam par to dzirdēt un to redzēt masu mēdijos. Tulkam/ tulkotājam ir jāpiemērojas jaunākajām tendencēm, un, lai cik arī tas nebūtu biedējoši, arī vardarbība ir mūsu sabiedrības tendence. Tātad tā arvien biežāk parādās arī masu mēdijos un literatūrā, par to runā konferencēs un neformālu tikšanos laikā, kas ir tulku/ tulkotāju darba lauks – tas arī nosaka pētījuma aktualitāti. Ir būtiski apzināt frazeoloģiskās vienības, par šo tēmu, kā arī saprast, kā vēsturiski veidojusies attieksme pret fizisku ietekmēšanu.
Katru tautu un kultūru, līdz ar to arī katra tās iedzīvotāja dzīves uztveri, ir veidojusi cita vēsture, citas problēmas, citi kari un sāpes, arī sodi un to nežēlīgums, ko izcietuši likumpārkāpēji un pat nevainīgi cilvēki, atšķiras no kultūras kultūrā. Tāpēc galvenā problēma, ar ko jāsaskaras tulkam/ tulkotājam ir tāda, ka latviešu un angļu frazeoloģismos ar nozīmi sist izteikta atšķirīga intensitāte.
Uzsākot pētījumu tika izvirzīta hipotēze; latviešu valodas frazeoloģismos ar nozīmi sist izteikta spēcīgāka agresija nekā angļu valodas frazeoloģismos.
Pētnieciskā darba teorētiskās bāzes sastādīšanai izmantota teorētiskā literatūra; A. Laua. Latviešu valodas frazeoloģija; G. H. Merķelis. Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimta beigas; J. Anspaks. Pedagoģiskā doma Latvijā no 1890. – 1940. Gadam; A. Veisbergs. Idioms in Latvian; Jennifer Seidi. English Idioms.
Šī pētījuma uzdevumi ir:
Apzināt un analizēt frazeoloģismus ar nozīmi sist latviešu un angļu valodā.
Analizēt savākto valodas materiālu. Apkopot pētījuma rezultātus.
Apskatīt frazeoloģismus no izteiktās agresijas intensitātes viedokļa.
Pievērsties analizējamajam materiālam no tulkošanas viedokļa.
Noskaidrot, kāda attieksme pret sodiem ir latviešiem un kāda angļiem.
Pētījuma priekšmets: agresijas izteikšanas līdzekļi un intensitāte.
Pētījuma objekts - latviešu un angļu frazeoloģismi. Tos pētot autorei ir iespēja izzināt un saprast, kādu attieksmi pret sodīšanu pauž latvieši un angļi, un kā tas atspoguļojas frazeoloģijā, līdz ar to tiek sasniegts izvirzītais mērķis.
Pētījums tika veikts izmantojot semantisko un salīdzināmo analīzes metodi, pētījuma virziens lingvakulturoloģija. Darba struktūra: pētnieciskais darbs dalīts divās daļās; teorētiskajā un praktiskajā.
Teorētiskajā daļā tiek skatīta izpratne par frazeoloģiju latviešu un angļu valodniecībā, to iedalījums, semantiskais aspekts, frazeoloģijas tulkošana, ieskats sodu sistēmas vēsturē.…
