Ar nosodījumu cilvēks saskaras jau agrā bērnībā, kad vecāki pirmo reizi pārmet pārlieku raudāšanu, apetītes trūkumu – vēlāk jau pārlieku ziņkārību un aktivitāti – kā trūkums savukārt pēc vairākiem gadiem mums atkal tiek pārmests. Cilvēka dzīve ir pilna pārmetumu un nosodījuma un, kaut gan nosodījums parasti tiek paredzēts kā audzinošs un stimulējošs līdzeklis, tas tomēr visbiežāk saistās ar pazemojumu.
Cilvēks var tikt nosodīts vairākos līmeņos – ģimenes un apkārtējo cilvēku līmenī, kādu pēc sociālās pakāpes augstāk stāvošu personu līmenī un pat valdības/valsts līmenī, kas mūsdienās vairāk saprotams kā cietumsoda vai sabiedrisko darbu veikšanas piespriešana. Tomēr vēsturiski – gan viduslaikos, gan arī vēlāk šajā līmenī cilvēki tika sodīti bieži – jāatdzīst, ka tā laika paņēmieni stipri atšķiras no mūsdienās praktizētajiem un to nežēlīgums mums ir grūti izprotams. Frazeoloģismu, kuru nozīme saistās ar nosodījumu, kā arī vairums citu frazeoloģismu, izcelsme ir meklējama senā pagātnē – laikos, kad vairums cilvēku vēl pat nezināja tādu jēdzienu, kā cilvēktiesības. Mūsdienās cilvēku tiesību neievērošana draud pat ar cietumsodu, tomēr mūsdienu cilvēks ar plašu vērienu valodā izmanto frazeoloģismus, kuros ietvertā informācija mūsdienās ieguvusi tādu kā nerealizējamu draudu statusu.
Šo pētījumu var uzskatīt par noslēdzošo posmu veiktajai pētījumu sērijai, respektīvi, pētījumam – „Latviešu un angļu frazeoloģismi par brīvības ierobežošanu” un „Latviešu un angļu frazeoloģismi ar nozīmi „sist””. Visi trīs darbi ir cieši saistīti ar cilvēku tiesību ievērošanu un pēdējie divi ar audzināšanu un pedagoģijas jautājumiem, kuri savu aktualitāti nezaudēs nekad un, par kuriem tiek veikti arvien jauni pētījumi, tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc autore nolēma noslēgt šo ciklu ar pētījumu par frazeoloģismiem ar nozīmi „nosodīt”. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, šie jautājumu kļuvuši vēl aktuālāki tātad tie arvien vairāk tiek apspriesti masu mēdijos un literatūrā, par to runā konferencēs un neformālu saietu laikā, kas ir tulku/tulkotāju darba lauks – tas arī nosaka diplomdarba aktualitāti. Ir būtiski apzināt frazeoloģiskās vienības par šo tēmu, kā arī saprast, kā vēsturiski veidojusies attieksme pret sodiem un nosodījumu.
Katru tautu un kultūru, līdz ar to arī katra tās iedzīvotāja dzīves uztveri, ir veidojusi cita vēsture, citas problēmas, citi kari un sāpes. Arī audzināšanas paražas un pieļaujamās soda sankcijas nepaklausības gadījumā atšķiras no kultūras kultūrā. Tāpēc galvenā problēma, ar ko saskaras tulks/ tulkotājs ir – kā tulkot frazeoloģismus no latviešu valodas angļu valodā tā, lai nezustu frazeoloģiskās vienības ekspresivitāte.
Uzsākot pētījumu tika izvirzīta hipotēze; latviešu valodas frazeoloģismi ir ekspresīvāki un tajos izteikts asāks nosodījums nekā angļu valodas frazeoloģismos.
Pētnieciskā darba teorētiskās bāzes sastādīšanai galvenokārt izmantota sekojoša teorētiskā literatūra: A. Laua. Latviešu valodas frazeoloģija; G. H. Merķelis. Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimta beigas; J. Anspaks. Pedagoģiskā doma Latvijā no 1890. – 1940. Gadam; Tatjana Koķe. Pedagoģiskā doma ASV un Lielbritānijā; Mišels Fuko. Uzraudzīt vai sodīt; A. Veisbergs. Idioms in Latvian; Jennifer Seidi. English Idioms (skat. literatūras sarakstu). Uz izmantoto literatūru autore veidos atsauces kvadrātiekavās, tajās norādot kārtas skaitli ar kādu attiecīgais autora darbs parādās literatūras sarakstā, kā arī lapaspuses numuru.…
