Cilvēka dabai vienmēr piemita vēlme izmēģināt veiksmi, izjust īpašas sajūtas un, protams, ātri un viegli kļūt bagātam. Azartspēļu vēsture ir ļoti sena, kas lēsta gadu tūkstošiem. Spēlē visu nosaka viens laimīgs gadījums.
Azartspēle no franču valodas „hasard„ – burtiskā nozīmē „veiksmes spēle”, kurā laimests ir atkarīgs nevis no spēlētāju mākslas, bet gan no gadījuma. Termins „azartspēle” tika tulkots dažādi, atkarībā no kultūras vai vēsturiskā konteksta, kurā tas tiek lietots. [32]
Pirmie vēstījumi par azartspēlēm tiek datēti vēl 3500 gadus pirms mūsu ēras. Senajā Ēģiptē tika atrastas figūriņas, zīmējumi uz akmeņiem ar cilvēku un dievu attēliem, kuri met kauliņus („astragalus” – tas ir aitas vai suņa starp falangu vai triecienkauls). Pirmatnējie kauliņi bija atrasti arī agrīnā perioda cilvēku nometņu izrakumos. Iespējams, vēl pirms 40000 gadiem cilvēki meta šos kauliņus spēlējot azartspēles.
Spēļu kāršu rašanās, tāpat kā pašas azartspēles, vēsture neskaidra un miglaina. Viena no versijām vēsta, ka tās radās Ķīnas imperatora Huai Conga izklaidēšanai, cita versija vēsta, ka tās radās Persijā – šaha dzimtenē, bet pēc tam izplatījās Eiropā – Itālijā. Cilvēka interese pēc azartspēlēm radās tad, kad viņš pirmo reizi apzinājās savas spējas ietekmēt likteni – izdarīt izvēli. Ne velti mēs likteni saucam par laimes spēli, bet veiksmes apstākļu sakritību – par fortūnu. Neskaitot izklaides funkcijas, spēles jau kopš seniem laikiem bija efektīvs konfliktu risināšanas līdzeklis.
Pasaule mainās. Tagadne kļūst par vēsturi. Rodas un mainās valstis, pilsētas, laikmeti. Kopš pirmo azartspēļu parādīšanās cilvēks ir mērojis milzīgu ceļu no riteņa izgudrošanas līdz lidojumam kosmosā. Viņš iemācījās dzirdēt un redzēt cilvēkus tūkstošiem kilometru attālumā, - tikai viena lieta palika nemainīga visu laikmetu garumā, tās ir azartspēles, to principi un atribūti. Spēle – ir tikai individuāla azarta izpausme viena no šīs parādības šķautnēm. Simtiem gadu garumā valsts pārliecinājās par to, ka cilvēka kaislības, tai skaitā arī azartu, nav iespējams ne aizliegt, ne izskaust un, kā liekas, vienīgais veids – saprātīgs kompromiss starp valsts interesēm, uzņēmējiem un spēlētājiem.…
