LATVIJAS NAUDAS RAŠANĀS VEIDI, FUNKCIJAS UN LATA IEVIEŠANA
1.1. Naudas rašanās un naudas veidi
Ikdienā jēdzienu “nauda” lieto dažādās nozīmēs. Mēs sakām: “Viņam ir daudz naudas”. Tas nozīmē, ka viņš ir bagāts cilvēks. Ja mēs kādam vaicājam, cik naudas viņš nopelna, tad ar to domājam, kādi ir viņa ienākumi. Naudas pelnīšana uzņēmumam nozīmē peļņas iegūšanu.
Ekonomisti lieto jēdzienu “nauda” šaurākā nozīmē. Nauda var būt jebkura lieta, ko sabiedrība pieņem samaksai par precēm un pakalpojumiem.1
Naudai ir sena vēsture. Senajos laikos, kad sāka attīstīties amatniecība un cilvēku sabiedrībā radās nepieciešamība savstarpēji apmainīt kādas mantas. Preču maiņas attīstības sākumos mainīja tikai vienu preci pret citu. Reizē ar amatniecību sāka attīstīties arī tirdzniecība. Sākumā pastāvēja vienkārša maiņas tirdzniecība. Cilvēkiem, piemēram, bija nepieciešams krams, bet viņu apmetnes apkaimē tas nebija atrodams, toties tur varēja savākt krāšņus gliemežvākus rotas lietu darināšanai. Senais tirgotāju priekštecis devās ar saviem gliemežvākiem pie cilvēkiem, kuru rīcībā bija krāms , un iemainīja sev vajadzīgo materiālu.
Attīstoties sabiedriskajai darba dalīšanai, sāka izdalīties atsevišķas preces un vēlāk kāda viena prece, pret kuru katrā laikā varēja iegūt jebkuru citu, šī prece kļuva par naudu.2
Aizvien vairāk, attīstoties zemkopībai, lopkopībai un amatniecībai, pieauga arī maiņas tirdzniecības apjoms. Sāka rasties tirgotāji - cilvēki, kuru galvenā nodarbošanās bija tirdzniecība. Tirgotāji darbojās kā starpnieki starp dažādu preču labības, lopkopības produktu un citu izstrādājumu ražotājiem gūdami sev zināmu peļņu.
Neērtā maiņas tirdzniecība spieda cilvēkus meklēt kādu citu tirgošanas veidu, meklēt tādu preci, par kuru varētu iemainīt jebkādu mantu. Tirgotāji atzina, ka šāda prece varētu būt dārgmetāli – zelts un sudrabs. Šos dārgmetālus sāka lietot tirdzniecībā, sudraba stienīti varēja apmainīt pret govi vai desmit aitām, pret divdesmit mēriem labības. Šādu preci, kurai atbilst zināms daudzums citu preču, sauc par naudu. Tomēr arī mūsdienās sastopams tautas, kuras kā naudu izmanto gliemežvākus, pat akmeņus.
Ar laiku dārgmetālu vidū monopol stāvokli ieguva zelts. Līdz ar to preču pasaule sadalījās divos polos – visas preces un nauda. Vēlākos cilvēces attīstības posmos paplašinājis zelta izstrādājumu veids.
…
