I. Nodaļa. Latvijas civilās aviācijas nozares vēsturiskā attīstība
1.1. Latvijas aviācijas aizsākumi
Pirmās ziņas par lidošanas entuziastiem ir atrodamas XVIII gadsimta pēdējā ceturksnī, kad par lidošanu sāka interesēties pirmais izglītotais latviešu tautības mehāniķis Ernests Johans Bīnemanis. Sekmīgi beidzis Jelgavas akadēmiju un ar saviem pašdarinātiem "debess globusiem" guvis Kurzemes hercoga atbalstu, Bīnemanis saņēma līdzekļus ilgākām studijām Anglijā, kur šai periodā (XVIII gadsimta beigās) bija liela interese par lidošanu. 1785.gadā viņš pirmais Kurzemē sekmīgi divas reizes demonstrēja pacelšanos gaisa balonā. E.J. Bīnemanis bija pirmais latviešu gaisa kuģotājs un aerostatu būvētājs. Drīz E.J. Bīnemanis krita hercoga nežēlastībā un bija spiests aizceļot uz Krieviju. XIX gadsimtā un XX gadsimta sākumā vairāki latvieši iepazinās ar gaisa baloniem. Latvijā par aviāciju plašākas aprindas sāka interesēties 1909. gadā, kad arī visā Krievijā bija vērojams rūpnieciskais uzplaukums. Tieši Rīga kļuva par vispiemērotāko vietu aviācijas uzņēmumu attīstībai, jo šeit bija visi priekšnoteikumi: kvalificēti strādnieki un inženieri, tiem laikiem moderna rūpniecības bāze, kas veicināja automobiļu un to dzinēju attīstību. Tolaik Rīgā bija divi tādi uzņēmumi: Krievu - Baltijas vagonu rūpnīcas akciju sabiedrība un biedrība "Motors". Rīgā radās labvēlīgi apstākļi arī aviācijas zinātnes attīstībai. Tika dibināti vairāki pulciņi un biedrības, piemēram, Auto un aeroklubs, Inženieru biedrība, u.c. 1909.gadā Rīgas Politehniskajā institūtā studentu grupa F. Candera vadībā nodibināja I Rīgas studentu gaisa kuģniecības un lidojumu tehnikas biedrību.2 Biedrības uzsāka aktīvu darbu: notika gan planieru paraugdemonstrējumi, gan lekcijas un ziņojumi par aviāciju un starpplanētu lidojumiem, gan angļu inženiera Raita lidaparātu izstāde Rīgā 1910.gadā. Bija arī tikšanās ar starptautisko pārlidojumu dalībniekiem un pirmie lidmašīnu demonstrējumi biedrības "Motors" pagalmā, Spilves pļavās Iļģuciemā un hipodroma laukumā (tagadējās Zolitūdes stacijas rajonā). Tā Rīga tapa par vienu no Krievijas radošākajiem aviācijas attīstības centriem. Ar "aviācijas drudzi" saslima studenti un skolnieki, viņi studēja aviācijas literatūru, būvēja lidmašīnu modeļus un planierus. Ar aviācijas teorētiskajiem jautājumiem nopietni nodarbojās A. Ķēniņa reālskolas skolotājs E. Pulpe, kurš kā franču armijas lidotājs krita I pasaules karā. Arī daļā no saviem skolniekiem (J. Kazāks, R. Drillis u.c.) viņš radīja interesi par aviāciju.3 E. Pulpe, tāpat kā K. Skaubītis, bija viens no pirmajiem latviešu aviācijas konstruktoriem. Tomēr, neskatoties uz grūtībām (trūka aviācijas literatūras un skolotāju), 1909. - 1913.gados Rīgā tika izstrādātas un uzbūvētas ap 15 oriģinālu lidmašīnu konstrukciju, neskaitot planierus un gaisa balonus. Igauņu izcelsmes inženieris T. Kaleps pat sāka Rīgā konstruēt lidmašīnu motorus. Ar 1912.gadu aviācijā praktiski sāka darboties vairāki latviešu karavīri, inženieri un tehniķi (pulkvedis J. Baško, inženieris Steglavs un Grīns, u.c.). Pasaules kara laikā aktīvi darbojās vairāki latvieši. Pēc kara daļa aviācijas speciālistu atgriezās Latvijā, daļa palika Krievijā, piemēram, J. Alksnis - Krievijas gaisa flotes pavēlnieks. Pēc I pasaules kara interese par lidošanu, lidmašīnu konstruēšanu un būvi Rīgā un visā Latvijā palielinājās. Jau I pasaules karā vairāki latviešu kara lidotāji (J. Baško, E. Paegle, O. Teteris, E. Tomsons, J. Zemitāns, u.c.) guva ievērību un slavu ar saviem sasniegumiem gaisa kaujās. Viņi cīnijās Krievijas kara aviācijas rindās, bet pirmā latviešu kara aviācijas vienība radās tikai 1918.gada jūnijā un jūlijā. Tā bija latviešu strēlnieku divīzijā Maskavā saformētā aviācijas grupa ar 18 (vēlāk 20) lidmašīnām. Kapteinis Dzenītis par Latvijas kara aviācijas pirmsākumiem rakstīja: "I pasaules kara laikā Krievijas armijā daudzi latvieši beidza aviācijas skolas un frontē izveidojās par rūdītiem kara lidotājiem. 1917.gada otrajā pusē pacēlās jautājums par atsevišķa latviešu korpusa dibināšanu. Līdz ar to radās arī doma dibināt pie šī korpusa latviešu aviācijas daļu (…). Neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas pirmajās dienās mums vēl nekā nebija, nebija nedz aviācijas lietpratēju, ne lidoņu, ne lidmašīnu, nebija pat ne izredzes tās iegūt”. 4 1919. gada 7.jūnijā virsleitnants A. Valleika saņēma no valdības uzdevumu formēt armija aviācijas grupu. 7. jūniju var uzskatīt par Latvijas kara aviācijas dibināšanas dienu.
…
