Darba tirgus un darbaspēka raksturojums.
Viena no cilvēka pamattiesībām ir strādāt paša izvēlētu darbu pie darba devēja, atbilstoši savām fiziskajām un garīgajām spējām, kvalifikācijai kāda nepieciešama.
Iepazīstoties ar zinātnisko literatūru par izvēlēto tematu autors noskaidrojis sekojošus jautājumus.
Darba tirgus ir samērā līdzīgs preču tirgum, tajā pircēji ir darba devēji, kuri meklē darbiniekus. Pārdevēji ir konkrēto profesiju pārstāvji, kuri par atbilstošu algu gatavi pārdot savu darbu. Prece ir darbinieka prasme un vēlēšanās veikt konkrētu darbu kādā no profesijām.
Darba tirgus nenoliedzami ir interesants, delikāts, tomēr pietiekami komplicēts sociāli ekonomisko sakarību atspoguļojums. Mūsdienās viena no lielākajām ekonomiskajām problēmām ir darba tirgus un tā līdzsvara nodrošināšana.
Darba tirgum ir sava specifika, pat mentalitāte, kādas nav ne kapitāla, ne zemes tirgum. Ir arī zināms, ka mikroekonomiskā darba tirgus regulēšana nespēj sekmīgi risināt nodarbinātības problēmu kopumā, tāpēc, lai to izdarītu nepieciešama darba tirgus makroekonomiskā regulēšana, tāpēc darba tirgus analīze ir kļuvusi arī par makroekonomikas neatņemamu sastāvdaļu. Vispusīga darba tirgus analīze un regulēšana ietver gan mikroekonomikas, gan makroekonomikas sakarības, un tās būtībā viena otru papildina.
Darbs ir faktors preču un pakalpojumu ražošanā, un tādējādi tā kvalitāte un kvantitāte, ko cilvēki vēlas piedāvāt tirgum, ir svarīgs noteicējs ražošanas apjomam un ekonomikas izaugsmei. Aprēķinot ekonomikai pieejamo darbaspēka daudzumu, ir svarīgi saprast, ka pastāv vairāki piedāvājumi. Nodarbināto daudzums ir atkarīgs no demogrāfiskajiem rādītājiem, bet tā kvalitāte ir atkarīga no tādiem lielumiem kā izglītība, iemaņas un darbinieka veselības stāvoklis.
Darbaspēka tirgus ir atkarīgs no daudziem nozīmīgiem ekonomiskiem apstākļiem valstī. Tas skar katru no mums, jo, ja mums nebūs darba, tad arī nebūs algas, ko saņem par darbu un, tā kā tas ir galvenais cilvēku ienākums, tas ļauj mums dzīvot labāk vai sliktāk. Nenoliedzami, ir arī izņēmumi, taču kopumā mēs visi gribam strādāt nozarē, kura mums ir viss tuvākā, saņemot pienācīgu atalgojumu un izaugsmes iespējas.
Darbaspēks ir fizisko un garīgo spēku kopums, ko cilvēki izlieto darba procesā, strādāt spēja. [9, 25]
Darbaspēka pieprasījums ir atkarīgs: no darba vietu skaita, preču un pakalpojumu pieprasījuma, ražošanas un darba algas.
Darbaspēka piedāvājums atkarīgs no: valsts iedzīvotāju skaita, vecuma struktūras, dzimstības, mirstības, darba profesionalitātes un darba algas lieluma.
Viens no cilvēka motivācijas faktoriem ir atalgojums, līdz ar to darba algas lielums motivē darba ņēmēju: jo lielāka tiek piedāvāta darba alga, jo lielāks ir darbaspēka piedāvājums darba tirgū. No iedzīvotāju skaita ir atkarīgs darbaspēka piedāvājums: ja valsts iedzīvotāju skaits pieaug straujāk nekā iekšzemes kopprodukts, tad var notikt tā samazināšanās uz vienu iedzīvotāju % un līdz ar to arī dzīves līmeņa kritums. Turpretī, ja iedzīvotāju skaits pieaug ļoti lēni, tad var veidoties darbaspēka trūkums un līdz ar to ekonomikas palēnināšanās.
…
