Secinājumi un priekšlikumi
Bakalaura darba izstrādes rezultātā darba autore nonāca pie šādiem secinājumiem:
1. Latvijas komercbankas ir akciju sabiedrības, kas dibinātas, lai gūtu peļņu. Tās var uzsākt savu darbību tikai pēc licences saņemšanas Latvijas Bankā un reģistrācijas LR Uzņēmumu reģistrā.
2. Banku kapitālam ir neliels īpatsvars kopējos bilances pasīvos. 2010.gadā tikai 7 % no kopējiem pasīviem bija kapitāls un rezerves.
3. Lielāka bankas pasīvu daļa ir piesaistītie resursi. 2010.gadā 51 % no visiem pasīviem bija klientu noguldījumi un 31 % - saistības pret kredītiestādēm.
4. Laika posmā no 2006. gada līdz 2008. gadam Latvijas komercbankas nav ievērojušas FKTK „Banku kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumus”, jo šajos gados 2. un 3. līmeņa kapitālu kopsumma pārsniedza 1. līmeņa kapitālu.
5. Latvijas komercbanku kapitāls un rezerves no 2003. gada līdz 2007. gadam ik gadu pieauga. Tas ir saistīts ar nesadalītās peļņas ikgadējo pieaugumu šajā periodā. Neskatoties uz to, ka 2008. gadā banku peļņa strauji samazinājās, bet 2009. gadā kredītiestādes noslēdza pārskata gadu ar zaudējumiem, kapitāls un rezerves nav ievērojami samazinājušies, tas ir tādēļ , ka šajos gados būtiski pieauga banku rezerves.
6. Kopumā Latvijā banku un ārvalstu banku filiāļu skaitam ir tendence pieaugt. 2011.gada 1.ceturksnī Latvijā darbojas 30 komercbankas un ārvalstu banku filiāles. Latvijas Republikā ir 5 likvidējamās kredītiestādes.
7. Vidēji laika posmā no 2000. gada līdz 2009. gadam bija 213 Latvijas komercbanku filiāļu. Ik gadu vidēji palielinājās Latvijas banku filiāļu skaits par 5 filiālēm no 2000.gada līdz 2009.gadam.
8. Laika periodā no 2000. gada līdz 2010. gadam Latvijā ik gadu pieauga bankomātu skaits. Tas saistīts ar to, ka Latvijā pieaug skaidras naudas iemaksas bankomātu popularitāte. Ik gadu vidēji palielinājās bankomātu skaits par 71 bankomātu no 2000. gada līdz 2010. gadam. Gada vidējais bankomātu skaits laika posmā no 2007. līdz 2010.gadam bija 1 274 bankomātu.
9. No 2004. līdz 2009. gadam Latvijā ik gadu pieauga klientu skaits, kuri lieto internetbanku. To var izskaidrot ar to, ka klientiem internetbanka ir ļoti izdevīga - nav jāmaksā komisijas nauda, to var lietot 24 stundas diennaktī, kā arī tā palīdz ietaupīt laiku, jo nav jāstāv rindās. Vidēji gadā internetbanku klientu skaits palielinājās par 300 klientiem no 2004. gada līdz 2009.gadam. 2009. gadā internetbanku klientu skaits sasniedza l 2 275 tūkst. klientu.
10. Banku darbība ir specifiskas uzņēmējdarbības veids, kas saistīts ar naudas resursu piesaistīšanu un aizdevuma kapitāla sadali. Komercbanku operācijas var iedalīt:
• pasīvās operācijas – ar tām bankas mobilizē naudas līdzekļus aktīvo operāciju veikšanai;
• aktīvās operācijas – ar tām bankas mobilizētus līdzekļus novirza tur,kur tas nepieciešams;
• komisijas operācijas, piemēram, inkaso operācijas.
11. Kredītu izsniegšana ir lielākā bankas aktīvā operācija, un attiecīgi kredīti ir bilances lielākais aktīvais postenis. Starp komercbanku aktīviem un izsniegtiem kredītiem pastāv pozitīva, lineāra tiešā sakarība, kā arī pastāv ļoti ciešas korelatīvas saites, par ko liecina korelācijas koeficients (r = 0.9968). Palielinoties izsniegtiem kredītiem par 1 vienību, banku aktīvi palielinās vidēji par 1.32 milj. Ls.
12. No 2000. gada līdz 2008. gadam banku ienākumi no kredītiem nebankām ik gadu pieauga, tas saistīts ar to, ka šajā laika periodā pieauga izsniegto kredītu skaits. Visstraujākais procentu ienākumu pieaugums bija 2007. gadā (procentu ienākumi pieauga par 387 359 tūkst. Ls), savukārt visvairāk ienākumu no kredītu izsniegšanas bija 2008. gadā (1 123 011 tūkst. Ls).
13. No 2008. gada līdz 2010. gadam var novērot procentu ienākumu no kredītiem nebankām straujo kritumu, tas saistīts ar finanšu krīzi Latvijā, kad daudzi klienti vairs nespēja segt savas saistības, kā arī šajos gados stauji saruka izsniegto kredītu skaits, jo bankas sāka piesardzīgi attiekties pret kreditēšanu.
14. Galvenokārt Latvijas rezidentiem tiek izsniegti kredīti (pēc kredītu apjoma) uzņēmumiem (2010.gadā – 50 % no visu izsniegto kredītu apmēra) un mājsaimniecībām (2010.gadā – 46 %). Nelielu īpatsvaru kopējā kredītportfelī veido kredīti finanšu institūcijām (tikai 4 %). Kredītu apmērs Centrālajām un vietējām valdībām un privātpersonas apkalpojošām bezpeļņas institūcijām kopējā kredītportfelī neveido pat 1 % kopējā kredītportfelī. Nerezidentu kredītportfeli galvenokārt veido izsniegtie kredīti privātajām nefinanšu sabiedrībām.
15. 2010. gadā 95.76 % no visu izsniegto kredītu skaita bija izsniegti mājsaimniecībām, uzņēmumiem - 4.13 % no kopējā izsniegto kredītu skaita, bet finanšu institūcijām un Centrālām un vietējām valdībām tikai 0.11 %.
16. Aizdevuma termiņi Latvijas banku sistēmā ir gari, kas pozitīvi ietekmē valsts ekonomikas attīstību un uzlabo iedzīvotāju labklājības līmeni, bet palielina banku riskus. No 2008. gada līdz 2010. gadam galvenokārt izsniedz ilgtermiņa kredītus un vismazāk - pieprasījuma un īstermiņa kredītus.
…
