Latvijas reģionu attīstība un to nevienlīdzības analīze

Reģionālās attīstības ietvaros tiek veikti dažādi pasākumi, lai mazinātu reģionālās atšķirības un atbalstītu ekonomiskās aktivitātes reģionos. Reģionālās attīstības problēmas neskar tikai valsti, bet gan sabiedrību kopumā, jo reģionu attīstības ietvaros var tikt veicināta uzņēmējdarbība, iedzīvotāju labklājība un dzīvošanas apstākļi. Līdz ar ko sabiedrība veido reģionus, reģioni – valsti un valsts var konkurēt ar ārējo tirgu.
Autore uzskata, ka šis temats ir aktuāls, jo reģionālā nevienlīdzība skar un ir aktuāla visās valstīs, kur pastāv daži konkrēti reģioni ar straujāku ekonomisko izaugsmi un labāku dzīves līmeņa kvalitāti salīdzinājumā ar pārējo lielāko reģionu daļu valstī, kur šie izaugsmes tempi nav tik ātri. Līdz ar to vairāk kā puse iedzīvotāju izvēlas uzturēties tieši attīstītākajos reģionos, bet pārējā daļa iedzīvotāju paliek lēnāk attīstītajos reģionos. Principā, reģionālās attīstības nevienlīdzība ir viens no lielākajiem urbanizācijas sācējiem un attīstītājiem. Par cik iedzīvotāji ir ļoti ieinteresēti dzīvot un strādāt Rīgā un Pierīgā, šajās vietās mājokļi ir ļoti pieprasīti un jauni projekti tiek veidoti ļoti bieži. Taču pārējos reģionos, īpaši Latgales reģionā, vecās ēkas paliek neapdzīvotas un pamestas novārtā. Netiek veikti ne jauni projekti, ne restaurētas un atjaunotas vecās ēkas labākai un kvalitatīvākai dzīvošanai un potenciāli jaunu iedzīvotāju piesaistei. Ar reģiona neattīstīšanos un iedzīvotāju došanos prom reģions vairs nav tik pievilcīgs, lai tajā investētu. Līdz ar to, Latgales reģionā dzīves kvalitāte paliek zemāka un visas citas izaugsmes stagnē, to var novērot ar zemākām algām, augstu bezdarbu un ar augstāko nabadzības riska indeksu starp visiem reģioniem Latvijā. …