SECINĀJUMI
Bakalaura darbā apaskatīta un analizēta tēma: laulāto mantas sadale un tās tiesiskās problēmas, kur arvien vairāk mūsdienās palielinās problemātikas izpausme.
Bakalaura darbs sastāv no 3 nodaļām, tika konstatēts sekojošs:
1. Ikvienam ir zināms, ka laulība ir vīrieša un sievietes mīlestības saišu nostiprināšanas veids, kas no juridiskā viedokļa rada divu personu apvienību. To var dēvēt arī par juridisko faktu, jo, kā jau mums visiem zināms, tad tieši juridisks fakts spēj nodibināt tiesiskas un mantiskas attiecības, dotajā gadījumā, starp divām pretēja dzimuma personām - vīru un sievu, kur abi laulātie attiecībā pret trešajām personām uzstājas kā personu apvienība, grozīt, tas ir veikt kādas izmaiņas, piemēram, fiksēt savu mantu laulības līgumā, kā arī izbeigt juridisko darbību, tas ir, šķirties, turpinot savas tiesiskās attiecības, dalot kustamo un nekustamo mantu.
1.1. Izvertējot vēsturiskus apstākļus, Latvijas Civillikumam pastāv divas redakcijas, respektīvi, pirmā redakcija ir 1937. gadā nostiprināta, kuras pamatā izvirzījās vīra pārvaldības sistēma, turpretī atjaunotā Civillikuma 1937. gada redakcija, kurā notika pārmaiņas vīra pārvaldības sistēmā, balstoties uz to, ka vīra pārvaldības sistēma nepastāv un mantu var pārvaldīt katrs no laulātajiem, tas ir, kā laulātie vienojas pēc savas gribas un ieguldījumiem. Uzdodot jautājumu „ Kāpēc tad redakcijās bija nepieciešamas pārmaiņas?”. Var secināt, ka pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas 1990.-1991.gadā, uzsāka Latvijas Republikas tiesību sistēmas tuvināšanu Rietumu tiesību lokam.
1.2. Laulāto likumsikās mantiskās attiecības ietver vai nu laulāto mantas kopību vai laulāto atsevišķo mantu. Darba autore norāda, ka mantas kategorijai „laulāto atsevišķā manta” un „laulāto atsevišķi iegūtā manta” pastāv būtiska atšķirība. Latvijas Republikas Civillikumā „laulāto atsevišķi iegūtās mantas” kategorija netiek definēta, taču detalizēts skatījums ir sastopams tiesu praksē, dalot laulāto mantu. Šīs problemātikas būtība tika izpētīt darba 2. daļā.
1.3. Laulāto līgumiskās mantiskās attiecības nosaka divu veidu līgumus, t.i., par visas mantas šķirtību vai laulāto mantas kopību. Visvairāk izplatīts ir laulības līgums par visas mantas šķirtību, jo šis līgums balstās uz to, ka laulāto mantiskās attiecības ir šķirtas un laulātie savās mantiskajās attiecībās ir neatkarīgi. Šis līguma veids arī atvieglo laulāto mantas sadali, jo manta jau ir līgumā sadalīta un noteikta. Šajā gadījumā arī katrs laulātais par saviem parādiem atbild tik ar savu mantu.
1.4. Laulības līgums par mantas kopību ir mazāk izplatīts, jo šī līguma būtība ir tāda, ka laulāto manta, kura tika iegūta pirms un pēc laulības ir apvienota kopā kā nedalāmā manta. Šo līgumu pat neietekmē dāvinājuma līgums, mantojums vai kāda cita manta, ko katrs laulātais ir guvis kādā citā veidā. Visa šī manta ietilpst laulāto kopīgajā mantā.
2. Analizējot tiesu praksi un citus literatūras materiālus, tad problemātika laulāto mantisko attiesību regulējumā nav zaudējusi savu aktualitāti, bet gan otrādi mūsdienu sociāli- ekonomiskajos apstākļos iegūst arvien augstu nozīmi.
2.1. Pētot laulāto mantas sadali, pastāvot laulāto likumiskajam mantiskajam rezīmam, darba autore saskārās ar sekojošām problēmām:
2.1.1. Dalot laulāto mantu tiesā, laulātajiem bieži vien ir novērojami pierādījumu trūkumi;
2.1.2. Domstarpības, nostiprinot nekustamo īpašumu zemesgrāmatās;
2.1.3. Laulāto mantas daļas noteikšanas apmērs;
2.1.4. Laulāto mantas iegādes laiks, tas ir, pirms laulības, laulības laikā vai šķiršanas laikā;
2.1.5. Par otra laulātā darbību mantas iegūšanā, ja algotu darbu strādā viens laulātais;
2.1.6. Jēdzienu kategoriju „laulāto atsevišķā manta” un „ laulāto atsevišķi iegūtā manta” būtība;
2.1.7. Cik lielā apmērā darbojas tiesikās prezumpcijas, respektīvi, laulāto kopīgās mantas esības prezumpcija un nekustamās mantas piederības prezumpcija.
2.2. Laulātajiem ir jāvadās no CL 116.panta – “laulības līgumā tā slēdzēji var laulāto likumisko mantisko attiecību vietā noteikt visas laulāto mantas šķirtību vai kopību”. Tieši šī iemesla dēļ ir nepieciešams laulības līgumus atšķirt no cita veida līgumiem, kādus var slēgt laulātie, piemēram, par:
2.2.1. laulātiem piederošās mantas sadali;
2.2.2. vairāku konkrētu īpašuma objektu apvienošanu viņu kopīpašumā bez laulāto mantas kopības režīma noteikšanas;
2.2.3.mantas pārvaldīšanu.
…
