Laulības ir būtisks ģimenisks institūts, uz kura ir balstīta tautas labklājība un nākotne. No ģimenes stipruma un garīguma ir atkarīga arī visas nācijas apziņas un vērtību veidošanās. Laulību institūts dod tiesības un rada pienākumus divu cilvēku attiecības, tādejādi nodrošinot viņu labklājību un pasargā no nākotnē gaidāmajiem smagajiem triecieniem.
Jebkurš tiesisks institūts ir regulēts likumā noteiktajā kārtībā. Latvijas Republikā laulību un ģimenes institūtu reglamentē Civillikuma ģimenes tiesību daļa, kas pirmo reizi tika pieņemts 1937.gadā, bet otro reizi – atjaunots otrās Latvijas brīvvalsts laikā – 1993.gadā un stājās spēkā ar 1993. gada 01. septembri. .
Kā viens no būtiskajiem laulību institūta pamatelementiem ir minams arī laulību līgums, kurš Latvijā aizvien vairāk iegūst laulāto uzticību un netiek uztverts aizdomu pilniem skatieniem. Laulību līgums ir tas garants, kas var pasargāt ģimeni no neveiksmēm mainīgajā biznesa vidē. Te būt jāmin arī ne visai pozitīvais fakts, kad cilvēks laika gaitā mēdz izmainīties raksturā, līdz ar to neviens no mums nav pasargāts no otra laulātā nelietībām. Tomēr ir būtiski atcerēties, ka laulību līgums spēj mūs sargāt no zināmām materiālām problēmām, kas var rasties viena vai otra laulātā nekrietnas rīcības rezultātā.
Laulības līgums ir īpaša veida līgums, ar kuru var nodibināt, grozīt vai izbeigt laulāto mantiskās attiecības. Līdzās šī līguma noslēgšanas specifiskajām prasībām ir jāievēro arī pārējie līgumu un darījumu noslēgšanas noteikumi.
Tāpat kā laulība ir tiesisks darījums, tā arī laulības līgums satur tiesiska darījuma pazīmes, kaut arī šos darījumus nevar attiecināt uz saistību tiesībām, bet tiem piemīt savs specifisks raksturs. Nevar teikt, ka laulību līgums ir līgums saistību tiesību izpratnē, jo „saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – ir jāizdara par labu otrai personai –kreditoram – zināma darbība, kurai ir mantiska vērtība”1. Laulības līguma gadījumā tā nebūs.
Rodas jautājums, kas tad ir laulība un laulības līgums – vai uz tiem tiešām attiecas vispārējie līgumu un darījumu noslēgšanas noteikumi, kas atrodami Civillikuma 4. daļā –saistību tiesības? Uz šo jautājumu jāatbild pozitīvi. Problēmas risinājums meklējams Civillikuma 1511. pantā, kurā noteikts, ka „līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību izbeigšanu. Bet līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē, ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kuras mērķis ir nodibināt saistību tiesību.”…
