Ievads
Mūsdienu sabiedrības stāvoklis, ekonomiskās un tiesiskās sistēmas izmaiņas noved pie lielākā tiesisko attiecību daudzuma, kas tiek veiktas ikdienas ģimenes dzīves procesā. Dzīves garumā praktiski katrs cilvēks saskaras ar ģimenes tiesiskajām attiecībām, tā kā cilvēka dzīve tiek pavadīta mazos vai lielos sociālos koleltīvos vai sabiedrībās, tādos kā ģimene, valsts, tauta.
Laulāto mantisko attiecību jautājums pieder pie vissarežģītākajiem civiltiesībās, jo mantiskās attiecības ne tikai principā pakļaujas laulāto personīgām tiesībām, bet ir arī cieši saistītas ar pašu ģimeni kā sociālu organizāciju.1
Lai ģimene kā sabiedrības svarīgākā šūniņa normāli eksistētu un realizētu savas funkcijas, tai nepieciešama zināma materiālā bāze. Ģimenes mantiskās attiecības ir pilnībā pakļautas tiesiskajai reglamentācijai un pastāv mantiskās tiesiskās attiecības. Svarīgākās no šīm tiesiskajām attiecībām ir īpašuma tiesiskās attiecības.2
Mīlestība un aprēķins. Daudziem no mums šo vārdu salikums joprojām šķiet nesavienojams. Tomēr ārzemju pieredze liecina, ka ikvienā cilvēka rīcībā ir daļa no aprēķina - arī laulības noslēgšana.3
Laulība ir ģimenes pamats, un to tiesiski regulē LR Civillikums, kaut gan mūsdienās ir bieži sastopamas arī ārlaulības ģimenes attiecības, kas no tiesību viedokļa tomēr nekādas laulībai līdzīgas sekas nerada. Tas ir izskaidrojams ar to, ka laulības nozīme atšķiras ne tikai ar to, ka tā ir noslēgta pēc zināmas likumiskas formas, bet arī, ka laulība uzliek abiem laulātajiem savstarpējus pienākumus, no kuriem viņi, laulībai pastāvot, nevar patvaļīgi vienpusīgi atteikties.4
Kad divi cilvēki savas attiecības nostiprina ar laulības saitēm, ikviens no viņiem cer, ka šī savienība ir uz mūžu, laulātie būs kopā gan priekos, gan bēdās un nekas nespēs aptumšot viņu laimi. Tomēr šodien papildus šīm cerībām cilvēki vēlas iegūt sev arī zināmas stabilitātes un drošības garantijas, līdz ar to nereti vēršas pie jurista ar lūgumu sastādīt laulības līgumu. Par aizvien aktuālāku laulības sastāvdaļu pēdējos gados kļūst laulāto mantisko attiecību līgums. Arvien biežāk tiek slēgti laulības līgumi, lai regulētu un sakārtotu laulāto mantiskās attiecības. Pāris gadus atpakaļ laulības līgumus bieži vien slēdza bagātnieki, kur runa bija par lielām summām. Iemesli parasti bija, lai izvairītos no aprēķina laulībām vai arī otrādi – slēpt patieso mantisko stāvokli no Valsts ieņēmumu dienesta, žurnālistiem nododot mantu otrās puses pārvaldībā. Mūsdienās laulības līgumu slēgšanu apspriež pāri, kuriem ir krietni mazāki īpašumi.
Laulāto līgumisko mantisko attiecību režīms nav jauns likumdošanas institūts. Tomēr Latvijas Republikā minētais likumdošanas institūts tika atjaunots, popularizēts tikai pēc Latvijas Republikas atzīšanas par suverēnu valsti 1991.gadā. Tam ir būtiski iemesli: pārmaiņas īpašumu sastāvā (dzīvoklis, vasarnīca, zemes gabals kļūst par ģimenes īpašumu); atsevišķu pilsoņu iespējas būt īpašniekiem vai līdzīpašniekiem uzņēmumā, firmā; nepieciešamība uzskatīt laulāto intereses, kuriem nav patstāvīga ienākuma avota, vai nodarbināti ar mājsaimniecību; saistīti ar konfliktiem, kas izriet no laulības šķiršanas (laulības līgums ir instruments laulāto savstarpējo mantisko attiecību konfliktu pārvarēšanai). Šobrīd Latvijā spēkā esošie likumdošanas un normatīvie akti ļauj secināt, ka laulības līgumi kļūst arvien aktuālāki.
Bakalaura darbam izvēlētā tēma „Laulības līgums Latvijā un pasaulē” pēc autora domām ir ļoti aktuāla mūsdienās. Viss liecina par to, ka laulības līgums ar katru gadu paliek populārāks un aktuālāks jautājums Latvijā, taču, salīdzinoši ar citām pasaules valstīm, šīs ir samērā jauns un līdz galam neizprasts jautājums Latvijas iedzīvotājiem.
Mūsdienu pasaulē ir 252 valstis5 , tāpat 20.gs. nacionālo tiesību sistēmu (ar to saprot konkrētas valsts tiesības) skaits ir palielinājies gandrīz par trīs reizēm, tagad to skaits tuvojas skaitlim 200. Izskatīt katras valsts (252), vai arī izskatīt visu nacionālo tiesību sistēmu (ap 200) ar laulības līgumiem saistītu likumdošanu nebūtu iespējams bakalaura darba ietvaros, ka arī nebūtu lietderīgi. Šī bakalaura darba itvaros autore sīkāk izskatīs pa vienai - divām valstīm no piecām populārākām tiesību sistēmām.
Pēc slavena tiesību zinātnieka O.F. Skakuna domām pasauli var sadalīt uz piecām populārākām un lielākām tiesību sistēmām6 :
• Romāņu – ģermāņu tiesību sistēma, pie kuras pieder kontinentālas Eiropas valstis – Itālija, Francja, Spānija, Portugāle, Vācija, Šveice, ka arī Latvija un citas). Izdala divus apakštipus: romāņu – Francijas, Beļģija, Luksmburga, Holande, Itālija, Portugāle, Spānija; ģermāņu – Vācija, Austrija, Šveice. No romāņu-ģermāņu tiesību sistēmas utore sīkāk izskatīs Franciju un Vāciju.
• Anglo – amerikāņu (anglosakšu) tiesību sistēma, pie kuras pieder Anglija, ASV, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande. Izdala divas apakšgrupas: Anglijas vispārējās tiesības (Anglija); Amerikāņu tiesības (ASV) – amerkāņu tiesības var iedalīt divās apakšgrupās – Eiropas vispārējās tiesības (Anglija, Īrija) un neeiropas vispārējās tiesības (ASV, Kanāda). No šīs tiesību sistēmas autore izskatīs Angliju un ASV.
• Jauktā tiesību sistēma – radās saduroties romāņu – ģermāņu un anglo – amerikāņu tiesību sistēmām. Te var izdalīt divas grupas: Skandināvijas (Dānija, Norvēģija, Somija) un Latīņamerikas (Brazīlija, Argentīna, Paragvaja, Urugvaja, Čīle un citas). No jauktās tiesību sistēmas autore izskatīs Somiju.
• Reliģiski – tradicionālā tiesību sistēma. Izdala sekojošus apakštipus: reliģisks – kopienu apakštips (muslmaņu, indusu, kristiešu, jūdu grupas); Tālo Austrumu – tradicionālais apakštips (Ķīna, Japāna); paražas – kopienu āfrikāņu grupa – Āfrikas un Madagaskaras valstis). No reliģiski – tradicionālās tiesību sistēmas autore sīkāk izskatīs Japānu.
• Sociālistiskā jeb padomju tiesību sistēma, pie kuras pieder Eiropas, Āzijas socialistiskās valstis un Kuba. No šīs tiesību sistēmas autore sīkāk izskatīs Krievijas Federācijas likumdošanu.
Bakalaura darba objekts ir laulāto līgumiskās mantiskās attiecības, dibinātas uz laulības līguma pamata.
Bakalaura darba priekšmets ir laulības līguma tiesiskais regulējums un pielietojums Latvijas Republikā un citās pasaules valstīs.
Bakalaura darba mērķis ir salīdzināt laulības līguma tiesisko regulējumu, ka arī pielietojumu Latvijas Republikā un ārzemēs – atrast kopīgus un atšķirīgus aspektus, izanalizēt tos un sniegt atbildi uz pamatjautājumu – kāpēc Latvijā laulības līgums savā attīstībā un integrācijā vēl joprojām atpaliek no citām valstīm?
Noteiktā mērķa sasniegšanai nepieciešams atrisināt sekojošus uzdevumus:
• radīt visaptverošu ainu par laulības līguma būtību – sniegt laulības līguma jēdziena skaidrojumu, noskaidrot laulības līguma objektu un subjektu (sledzējpuses), formu un saturu;
• iepazīties ar laulības līgumu veidiem (režīmiem);
• sniegt laulības līguma nepieciešamības pamatojumu;
• iepazīties ar laulības līguma reģistrācijas noteikumiem.
Bakalaura darba mērķa sasniegšanai autore izmantos sekojošas metodes:
• vēsturiskā metode – tiks apskatīta laulības līguma vēsturiska attīstība;
• salīdzināšana – viena no pamatmetodēm, jo bakalaura darba galvenais mērķis ir salīdzināt laulības līguma tiesisko regulējumu, ka arī pielietojumu Latvijas Republikā un ārzemēs;
• analīze – tiks analizēta laulības līguma būtība – jēdziens, objekts, subjekts, saturs un forma;
• abstrahēšana – tiks izdalītas laulības līguma interesāntākas pazīmes;
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, kā izziņas līdzekļi tiks izmantoti Latvijas Republikas un ārvalstu normatīvie akti, normatīvo aktu komentāri, kā arī zinātnieskie raksti, plašākas publikācijas presē, internets, tiesu prakse, ka arī cita saistoša literatūra.
Bakalaura darba teorētiskā pielietojuma nozīme noslēdzas apstāklī, ka dotā tēma tiks izskatīta no atsevišķām pozīcijām, izmantojot dažādu autoru uzskatus, domas un praksi, kā arī pieminot citu valstu laulāto līgumiskā mantiskā režīma piemērus.
…
