Nobeigums
Veicot atbilstošu normatīvo aktu, zinātniskās literatūras, prakses materiālu un daudzu speciālistu viedokļu izpēti autore diplomdarbā noteica laupīšanas jēdzienu, pamatsastāvu un kvalifikācijas problēmas, veica kriminogēnās situācijas analīzi Latvijā, kā rezultātā pārskatāmi parādīja laupīšanas vietu vispārējā noziedzīgo nodarījumu dinamikā, kā arī noteica laupīšanas kvalifikācijas īpatnības ārvalstu krimināltiesībās.
Pētījumu rezultātā autore nonāca pie sekojošiem secinājumiem:
1. Noziedzīga nodarījuma pareizai kvalifikācijai ir būtiska nozīme pirmstiesas izmeklēšanas laikā – pareizi veikta noziedzīga nodarījuma kvalifikācija ir noziedzīgo nodarījumu veikušās personas tiesību ievērošanas garantija, savukārt nepareizi veikta noziedzīga nodarījuma kvalifikācija ir saistīta ar nesamērīga soda noteikšanu.
2. Noziedzīga nodarījuma izvērtēšanā un laupīšanas sastāva noteikšanā nepieciešams rūpīgi un precīzi izskatīt noziedzīga nodarījuma metodes, motīvus un formas. Laupīšanas sastāvs ir Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas nepieciešams un pietiekams, lai kādu darbību vai bezdarbību (nodarījumu) varētu atzīt tieši par laupīšanu.
3. Laupīšanas priekšmets ir apdraudētās mantiskās intereses un personas veselība. Laupīšanas pamatsastāvā paredzēts smags noziegums – Krimināllikuma 176.panta pirmā daļa, bet laupīšanas kvalificējošos apstākļos atbilst sevišķi smagiem noziegumiem – 176.panta otra līdz ceturtā daļa.
4. Laupīšanas priekšmets var būt tikai sveša kustama manta, t.i., lieta, kuru iespējams pārvietot, lai varētu ar to rīkoties pēc savas gribas. Nolaupīšanas priekšmets vienmēr ir materiāla lieta, respektīvi, materiālās pasaules daļa. Tā ir priekšmeta fiziskā pazīme.
5. Tieši laupīšana ir spilgtākais piemērs tam, ka likumdevējs ņēmis vērā arī tādus gadījumus, kad kaitīgs nodarījums apdraud vairākus tiešos objektus. Tas nozīmē, ka ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu tiek apdraudētas vairākas intereses.
Fizisku vai juridisku personu mantiskās intereses, kas nodrošina likuma ietvaros valdījuma, lietojuma un rīcības iespējas ar viņu īpašumā vai likumīgā valdījumā esošo mantu ir laupīšanas objekts.
Par noziedzīga nodarījuma objektu laupīšanā var uzskatīt valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu un indivīdu noteiktas intereses, ko apdraud noziedzīgs nodarījums. Interese aptver tādu jēdzienu kā labums, sakarā ar interešu realizāciju veidojas arī noteiktas sabiedriskās attiecības.
Laupīšanas subjekts ir ikviena fiziska, pieskaitāma persona, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdim sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.
Balstoties uz augstāk minētajiem secinājumiem autore piedāvā sekojošus priekšlikumus.
1. Ņemot vērā to, ka narkotisko, psihotropo, stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas laupīšanai mantkārīgu motīvu ir samērā grūti pierādīt, diplomdarba autore piedāvā izslēgt tādu laupīšanas kvalificējošo pazīmi kā narkotisko, psihotropo, stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas laupīšana no Krimināllikuma 176.panta trešās daļas un veidot patstāvīgu pantu, kas reglamentē noziegumu ar šiem konkrētajiem priekšmetiem, ietverot to Krimināllikuma XX nodaļā „Noziedzīgi nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību”.
2. Laupīšana nav jāuzskata par veiktu divu personu grupā, ja viens no šīs grupas dalībniekiem ir persona, kas nav uzskatāma par subjektu, piemēram, sava vecuma dēļ, t.i., šāda persona neapzinājās un/vai nevarēja apzināties savu darbību prettiesiskumu. Savukārt šādas rīcības iniciators, t.i., persona, kura iesaistīja šo grupas dalībnieku, saucama pie kriminālatbildības atbilstoši par nepilngadīgas personas iesaistīšanu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 172.panta.
3. Tā kā uz doto brīdi praksē kvalificējot laupīšanu aktuāla ir vardarbības konstatēšana no vainīgās personas puses, ņemot vērā tieši vardarbības intensitāti, tad autore uzskata, ka mantas atklāta nolaupīšana, t.i., zādzība (Krimināllikuma 175.pants) no laupīšanas (176.pants) ir jānorobežo pēc vainīgās personas darbībām konkrētos apstākļos – cietušās personas veselības un dzīvības apdraudējuma.
Ņemot vērā augstāk minētos secinājumus un priekšlikumus, diplomdarba autore uzskata, ka izvirzītais pētījuma mērķis tika sasniegts un uzdevumi izpildīti pilnā apjomā, sniedzot laupīšanas kvalifikācijas īpatnību analīzi, kas balstīta uz pastāvošo praksi pirmstiesas izmeklēšanas darbā un spēkā esošiem krimināltiesību aktiem.
…
