Дипломная
Предпринимательство и право
Право
Liecību veidošanās subjektīvie faktori un kļūdu diagnostikaNr. | Название главы | Стр. |
Saīsinājumu saraksts | 9 | |
Ievads | 10 | |
1. | Pratināšanas tiesiskie aspekti | 12 |
1.1. | Pratināšanas vispārīgie noteikumi un kārtība | 13 |
2. | Liecību veidošanās īpatnības | 20 |
2.1. | Liecību veidošanās posmi | 20 |
2.2. | Liecību veidošanos ietekmējoši faktori | 21 |
3. | Apzināti nepatiesu liecību sniegšanas psiholoģiskie aspekti | 29 |
3.1. | Savas vainas nepatiesa atzīšana | 29 |
3.2. | Citu personu apsūdzēšana noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā | 38 |
4. | Liecību kļūdu diagnostikas iespējas | 41 |
4.1. | Poligrāfiskās ekspertīzes pielietošana | 41 |
4.2. | Konfrontēšana | 50 |
4.3. | Videoieraksta satura analīze | 52 |
Secinājumi un priekšlikumi | 54 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 58 | |
Pielikums Nr.1 | 61 | |
Anotācija | 65 | |
Annotation | 67 | |
Aннотация | 68 |
Autors uzskata, - lai operatīvi reaģētu uz noziedzīgiem nodarījumiem, potenciālo notikuma aculiecinieku, cietušo, aizdomās turēto, apsūdzēto liecība ir visizplatītākais un kvalitatīvi vissvarīgākais pierādījumu avots visās krimināllietās. Mūsu valsts likumdevējs liecinieku ir definējis Kriminālprocesa likuma (turpmāk tekstā KPL) 109. pantā kā „(...)persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem.” 1 Savukārt pēc Eiropas Padomes Civiltiesību konvencijas 6. paragrāfa definīcijas - liecinieks ir jebkura persona, kurai ir ziņas attiecībā uz faktiem, kas ir svarīgi krimināltiesvedības sistēmai.2 Autors domā, ka vistriviālāko skaidrojumu sniedz juridiskās terminoloģijas vārdnīca, t.i., ka liecinieks ir ”persona, kurai var būt zināmi kaut kādi fakti, kas jāizdibina konkrētajā lietā”3. Autors uzskata, ka Latvijas likumdevējs ir devis konstruktīvāku formulējumu, jo definīcijā ir iekļāvis jēdzienu „apstākļiem”, kas ir būtiski, jo liecinieks sniedz ne tikai ziņas par noteiktu atgadījumu noteiktā laika posmā, bet arī par parādību kopumu, nosacījumiem, kas ietekmē tā norisi.
KPL 127. panta 1.daļā ir noteikts: „pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai.” …
Liecību veidošanās subjektīvie faktori un kļūdu diagnostika ir jautājums, kas ir bijis aktuāls gan senatnē, gan mūsdienās. Pastāv vairākas izmeklēšanas darbības, kuru laikā persona sniedz savas liecības par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu. Biežāk izmantojamākā izmeklēšanas darbība viennozīmīgi ir pratināšana. Nopratināšanas laikā, persona var gan apzināti, gan neapzināti sniegt nepatiesas liecības, kuras laikā ir iespējamas vairākas kļūdas liecībās. Nopratināšanas laikā procesa virzītājam kļūdas liecībās ir jāmāk savlaicīgi novērst un precizēt liecības, izmantojot savu praktisko pieredzi. Citādos gadījumos, kad tas nav iespējams var tās mēģināt novērst ar citiem paņēmieniem.
- Eitanāzijas tiesiskais regulējums
- Liecību veidošanās subjektīvie faktori un kļūdu diagnostika
- Personas goda un cieņas krimināltiesiskā aizsardzība
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Pierādīšana un ar to saistītās problēmas kriminālprocesā
Дипломная для университета46
-
Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana uzņēmējdarbībā Latvijā un ārvalstīs
Дипломная для университета118
-
Procesa virzītāja loma kriminālprocesā
Дипломная для университета74
Оцененный! -
Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā
Дипломная для университета58
-
Atbildības par cilvēku tirdzniecību tiesiskā reglamentācija Latvijā un ārvalstīs
Дипломная для университета54
Оцененный!