Дипломная
Предпринимательство и право
Право
Likumiskās mantošanas īpatnības pārdzīvojušā laulātā mant...Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 5 | |
1.Nodaļa. | Pārdzīvojušā laulātā likumiskās mantošanas vispārīgs raksturojums | 7 |
1.1. | Laulāto likumiskās mantošanas vēsturisks apskats | 8 |
1.2. | Pārdzīvojušā laulātā tiesības mantot | 10 |
2.Nodaļa. | Pārdzīvojušā laulātā mantas daļas nošķiršana no kopīgās mantas vai mantu kopības | 14 |
2.1. | Līgumisko mantisko attiecību nozīme mantas nošķiršanā | 15 |
2.2. | Likumisko mantisko attiecību nozīme mantas nošķiršanā | 17 |
3.Nodaļa. | Pārdzīvojušā laulātā mantojuma daļas noteikšana | 24 |
3.1. | Mantojuma dalīšana, ja mirušajam nav lejupējo mantinieku | 25 |
3.2. | Mantojuma dalīšana, ja mirušajam ir lejupējie mantinieki | 32 |
Secinājumi un priekšlikumi | 41 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 43 |
Mantojuma tiesības ir subjekta (fiziskas personas jeb mantojuma atstājēja tiesības) izteikt savu pēdējo gribu - tās neizteikšanas gadījumā tā tiek prezumēta kā mantošana pēc likuma.1 Respektīvi mantojuma atstājējs aicinājumu mantot var izteikt testamentā vai mantojuma līgumā, bet ja šādu aicinājumu atstājējs nav izteicis, aicinājums iestājas likumā paredzētā kārtībā. Šobrīd spēkā esošais Latvijas Republikas Civillikuma mantojuma tiesību daļa arī paredz pavisam trīs mantošanas veidus jeb pamatus - līgumisko mantošanu, testamentāro mantošanu un mantošanu pēc likuma.2 Mantošanu un šos trīs mantošanas veidus jeb pamatus regulē Civillikuma mantojuma tiesību daļa.
Līgumiskai mantojuma tiesībai jeb mantojuma līgumam ir priekšroka pret testamentāro mantošanu un šīm abām ir priekšroka pret likumisko mantošanu. Būtiski, ka ir iespējams visu trīs mantojuma tiesību veidu kopīga pastāvēšana.3 Kas nozīmē, ka mantošana pēc likuma ir iespējama gan tajos gadījumos, kad nav mantojuma līguma vai testamenta, gan gadījumos, kad mantojuma līgums vai testaments bijis, bet tie atdzīti par spēkā neesošiem vai palicis spēkā tikai par vienu mantojuma daļu, kā arī gadījumos, kad dotais pēdējās gribas rīkojums neaptver visu mantu, jo pārējās daļas tad pāries mantiniekiem likumiskās mantošanas kārtībā.4 Mantošana likumiskās mantošanas kārtībā var iestāties arī tad ja testamentārais mantinieks mantojumu nepieņem un šis mantojums nav paredzēts citai testamentā nosauktajai personai, kā, piemēram, līdzmantiniekam, substitūtam vai pēcmantiniekam.5
Tātad secināms, ka pārdzīvojušais laulātais kā mantinieks likumiskās mantošanas kārtībā mantos šādos sekojošos gadījumos, ja:
1)mirušais laulātais nav atstājis ne mantojuma līgumu, ne testamentu;
2)dotie pēdējās gribas rīkojumi atdzīti par spēkā neesošiem;
3)dotais pēdējās gribas rīkojums palicis spēkā tikai par vienu mantojuma daļu - pārējās daļas pāries likumiskās mantošanas kārtībā;
4)gribas rīkojums neaptver visu mantu – likumiskajā kārtībā tiks mantota šī neaptvertā manta;
5)testamentārais mantinieks mantojumu nepieņem un testamentā nav paredzēta šī mantojuma pārēja citai personai.
Taču pirms apskatīt tālāk jautājumu, par to, kas pārdzīvojušam laulātajam piešķir tiesības iestāties savas otras pusītes, kā mantojuma atstājēja, mantisko attiecību kopībā un sākt aplūkot mantojuma dalīšanas īpatnības, vispirms nepieciešams, precizēt, mantojuma atklāšanās tiesiskos apstākļus, kas pārdzīvojušam laulātam ļauj sākt pretendēšanu uz mantojumu.
Civillikums sniedz savu skaidrojumu šajā sakarā norādot, ka mantojums atklājas ar mantojuma atstājēja nāvi vai ar viņa izsludināšanu par mirušu ar tiesas lēmumu.6 Tātad kļūst saprotams, ka ar mirušu ne jau tikai burtiskā nozīmē jāsaprot mirušais, bet tā var būt arī par mirušu izsludināta persona.
Lai saprastu kāpēc Civillikumā tiek paredzēts šāds likumiskās mantošanas kārtības noteikumu risinājums, tālāk darbā nedaudz tiks aplūkota likumiskās mantošanas vēsturiskā veidošanās un tā salīdzināta ar mūsdienās pastāvošo tiesisko regulējumu.…
IEVADS Šīs kvalifikācijas darba tēmas nosaukums ir ,,Likumiskās mantošanas īpatnības pārdzīvojušā laulātā mantojuma daļas noteikšanā’’. Šāda, pārdzīvojušā laulātā mantojuma daļas noteikšana pastāvot likumiskajai mantošanas sistēmai, tēmas izpēte ir svarīga, jo pat neskatoties uz to, ka mūsdienās arvien vairāk cilvēku savas mantošanas lietas sāk sakārtot ar testamenta palīdzību, vairums mantojuma lietu risināšanu izvēlas atstāt likumiskās mantošanās pārziņā un kārtībā. Izvēlētās tēmas aktualitāte izpaužas tajā, ka mantojuma iegūšana likuma noteiktā kārtībā nav vienkārša un tā pārdzīvojušam laulātajam var sagādāt lielas grūtības, jo spēkā esošais mantojumu tiesību normatīvais regulējums, likumiskās mantošanās ietvaros, nereti rada maldīgu priekšstatu par mantojuma daļas noteikšanas kārtību un ne vienmēr sniedz viennozīmīgu atbildi par piemērojamo tiesisko risinājumu. Kā rezultātā pārdzīvojušam laulātajam prasot savu likumīgi pienākošos mantojuma daļu, pēc tam, kad ir atklājies mantojums, ir jāsaskaras ar virkni problēmām, jo starp visiem mirušā laulātā mantiniekiem, tostarp pārdzīvojušo laulāto, bieži izceļas strīdi par jautājumiem, kas skar mantojuma dalīšanu un likumīgi pienākošās daļu noteikšanu. Pārdzīvojušā laulātā mantošana nav jauns likumdošanas institūts, mantojuma pāreju uz pārdzīvojušo laulāto, mantojuma tiesības ir regulējušas jau gadsimtiem ilgi, taču šobrīd mantojuma pāreju uz pārdzīvojušo laulāto, regulē Latvijas Republikas Civillikuma mantojumu tiesību daļa, kuras pamatā ir 1992. gadā ar nelieliem grozījumiem atjaunots 1937.gada Civillikums. Diemžēl jau no spēkā stāšanās brīža atjaunotais Latvijas Republikas Civillikums mantojuma lietās radīja daudz neskaidrību par tiesību normu piemērošanu, tiesību normas tika piemērotas atšķirīgi pieļaujot daudz kļūdu un nepilnību. Tāpēc pārdzīvojušā laulātā mantojuma daļas noteikšanā likumiskās mantošanas ietvaros ir jāvadās arī no Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Plēnuma 1995.gadā pieņemtā lēmuma ,,Par likumu piemērošanu mantojuma lietās’’, kuras izveides iemesli bija nodrošināt vienveidīgu tiesu praksi Latvijā. Kopš šī lēmuma pieņemšanas ir pagājuši piecpadsmit gadi, bet situācija kā radās nav uzlabojusies, jo projām tiesību normu piemērošana rada neskaidrības. Ņemot vērā, ka jautājums, kas skar pastāvošās problēmas likumiskajā mantošanā, nosakot pārdzīvojušā laulātā mantojuma daļu, Latvijā līdz šim nav bijis izvirzīts prioritārā līmenī, šo jautājumu ir nepieciešams izpētīt un noskaidrot cik pielietojama un pilnīga ir mantojumu tiesību normatīvā bāze, tādejādi radot skaidrību par mantojuma daļas noteikšanas īpatnībām un ar tām saistītajām galvenajām tiesiskā regulējuma nepilnībām, kā arī piedāvāt priekšlikumus tās uzlabošanai. Šīs tēmas aktualitātes izvēle pamatojas uz sabiedrības izpratnes veicināšanu un normatīvo nepilnību novēršanas nepieciešamību, ar laulāto mantojuma dalīšanu saistīto jautājumu uzlabošanai. Kvalifikācijas darba pētījuma objekts ir Latvijas Republikā pastāvošais mantojuma tiesību regulējums, kas nosaka pārdzīvojušā laulātā mantojuma daļas aprēķināšanu likumiskās mantošanas ietvaros. Šī darba mērķis ir izpētīt teorētiskos un praktiskos materiālus par laulāto mantojuma daļas noteikšanu un atklāt trūkumus, nepilnības, pretrunas, problēmas, kā rezultātā izdarīt secinājumus un izstrādāt priekšlikumus šīs jomas regulējošo normatīvo aktu uzlabošanai. Mērķa sasniegšanai veicamie darba uzdevumi ir: 1. ir apskatīt un detalizēti izklāstīt tēmu atbilstoši sadaļu nosaukumiem vadoties pēc pieejamās informācijas literatūrā un citiem nozīmīgiem informācijas avotiem; 2. izpētīt un analizēt ar darba tēmu, laulāto likumiskās mantošanas, saistītos: a) Latvijas Republikā spēkā esošs normatīvos aktus, padziļināti tiks analizēta Civillikuma otrā daļa Mantojuma tiesības; b) speciālos literatūras avotus, tas ir dažādu autoru darbus, publikācijas laikrakstos un citu saistošo literatūru; c) tiesu praksi; 3. analizēt un izvērtēt Latvijas Republikas mantojuma tiesību normatīvajos tiesību aktos sastopamās nepilnības un pretrunas; 4. uz analīzes pamata izstrādāt izsmeļošus secinājumus un izteikt attiecīgus priekšlikumus, laulāto mantojuma dalīšanas tiesiskā risinājuma uzlabošanai; 5. izpētīt un sniegt rekomendācijas tiesību normu pielietošanā. Darbā izmantotās pētīšanas metodes: 1. kvalifikācijas darba tēmas detalizētai izklāstīšanai izmantota aprakstošā metode; 2. zinātniskās literatūras un publikāciju izpētes un sistematizācijas metode, ar kuru palīdzību tiks veikta informācijas strukturizācija; 3. normatīvajos aktos esošās informācijas pārskatīšana ar analīzes un salīdzinošajām metodēm, kas ļaus noskaidrot sīkāk pantu saturu un atklās nozīmīgus faktus par mantojuma dalīšanu; 4. tiks izmantotas arī divas, gramatiskā un sistemātiskā, tiesību normu iztulkošanas metodes. Kvalifikācijas darba pētījuma periods aptver laiku no 1992. gada 1. septembra, kad stājies spēkā Latvijas Republikas Civillikuma otrā daļa- Mantojuma tiesības, kas pamato un regulē laulāto mantojuma daļas noteikšanu likumiskās mantošanas ietvaros, līdz 2010.gada 15. februārim, kad skatīta jaunākā informācija, kas regulē laulāto mantojuma daļas noteikšanu likumiskajā mantošanā. Kvalifikācijas darba rakstīšanas laikā kā pētījuma bāze tika izmantoti un analizēti šādi avoti - nacionālie Latvijas Republikas likumi, Ministru kabineta noteikumi, Vācijas Civilkodekss; publicētie un internetā pieejamie literatūras avoti, kas attiecas uz pārdzīvojušā laulātā mantojuma daļas noteikšanu likumiskās mantošanas ietvaros.
- Likumiskās mantošanas īpatnības pārdzīvojušā laulātā mantojuma daļas noteikšanā
- Pirmpirkuma tiesības
- Uzņēmuma līgums un tā pielietojuma problemātika
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Pirmpirkuma tiesības
Дипломная для университета45
Оцененный! -
Uzņēmuma līgums un tā pielietojuma problemātika
Дипломная для университета55
Оцененный! -
Soda izciešanas īpatnības sieviešu cietumā
Дипломная для университета46
Оцененный! -
Testamentārā mantošana
Дипломная для университета56
Оцененный! -
Publisko testamentu īpatnības Latvijā un citās pasaules valstīs
Дипломная для университета51