Valodas vēstures izzināšanā ļoti svarīgs uzdevums ir apzināt un pētīt dažādos aizguvumus no citām valodām, kuri funkcionē mūsu valodā. Viens no izpētes veidiem ir vietvārdu vākšana un etimoloģizēšana.
“Vietvārdi ir it kā kāds zemes arhīvs, kas līdzīgi dokumentu arhīviem var sniegt ziņas par bijušajiem laikiem.” (Endzelīns 1980, 255)
Vietvārdi var zināmā mērā arī liecināt, kāda valoda tiem varētu būt pamatā. Līdz ar to ikviena apvidus vietvārdi pēc to etimoloģiskās analīzes spēj atklāt gan to, kādu valodu pēdas rodamas vietvārdos, gan arī – pie kādas etniskās grupas piederējuši šo vietvārdu devēji. (Dambe 1986, 97).
Latvijas vietvārdus zinātniskos nolūkos reģistrēt sāka jau XIX gs. pēdējā ceturksnī, kad 1892. gadā A. Bīlenšteins ierosināja tos apzināt un pierakstīt. Tajā laikā tika pierakstīts diezgan liels skaits Kurzemes un Vidzemes vietvārdu. Kopš tā laika Latvijas vietu vārdus ir vākuši un pētījuši daudzi – K. Ancītis, V. Bīlenšteins, Brīvnieku Liesma, O. Bušs, K. Draviņš, Dz. Hirša, K. Kasparsons, E. Kurcalta, V. Ozoliņš, J. Plāķis, A. Lerhis-Puškaitis, M. Rudzīte, M. Siliņš, I. Šmite, I. Vīksne, D. Zemzare u. c. (Lvv I 5–6) . Īpaši ievērojams ir akadēmiķa J. Endzelīna veikums Latvijas vietvārdu vākšanā un pētīšanā. J. Endzelīna darbs “Latvijas PSR vietvārdi” nācis klajā divos sējumos (līdz burtam O ieskaitot). Pirmais sējums izdots 1956., otrais – 1961. gadā. Vietvārdu vākšanā un sistematizēšanā J. Endzelīnam daudz palīdzējusi Latviešu valodas krātuve 20. gs. 30-tajos gados, īpaši E. Hauzenberga un V. Rūķe. R. Grabja vadībā savākti visi publicētie, kā arī vēl nezināmie vietvārdi gan no rakstu avotiem, gan no arhīviem, gan no tautas mutes. O. Saliniece un E. Šmite, kopš 1951. gada V. Dambe sistematizēja J. Endzelīnam nododamo kartotēku. Pats J. Endzelīns rakstījis Latvijas PSR vietvārdu manuskriptu ligzdu sistēmā, kārtojot alfabētā pēc ligzdas pamatvārda. (Lvv I 9) Par krājuma “Latvijas PSR vietvārdi” I daļas 1. sējumu , līdz burtam J ieskaitot, 1957. gadā tika piešķirta republikas prēmija.
Latviešu valodā vārdi ir aizgūti no visām kaimiņu valodām, tai skaitā arī no lietuviešu valodas. Lietuvieši un latvieši ir ne tikai kaimiņi ģeogrāfiskā izpratnē, bet arī pieder pie baltu tautām. Abas valodas ir radniecīgas. Pētījumi rāda, ka lietuviešu valoda ir seniskāka fonētiskajā un morfoloģiskajā ziņā, nekā latviešu valoda. Latviešu valodas skaņas un formas daudzos gadījumos cēlušās no tādām skaņām un formām, kādas lietuviešu valodā vēl tagad sastopamas. Ir gadījumi, kad kādam vārdam senāka nozīme patvērusies latviešu valodā. (Brence 1963,255) Senatnē, kad bija aizsākušies procesi, kuru rezultātā notika austrumbaltu lingvistiskās kopienas sašķelšanās, iezīmējās lietuviešu un latviešu valodu tipa raksturīgās īpatnības (Dini 2000, 206). Aizguvumi tātad varēja ienākt tikai tad, kad valodas jau bija nošķīrušās un katrā no tām bija parādījušās īpatnības, pēc kurām šie aizguvumi tiek noteikti.
Lituānismi ir aizguvumi, kuru ģenētiskais avots ir lietuviešu valoda. Lituānismu aizgūšanas motīvi ir valodu kontakti, divvalodība, sociālie sakari, vārdu krājuma papildināšana, ekspresīvās leksikas papildināšana. Ekspresīvās leksikas papildināšanas nolūkā ienākušie lituānismi ir īpaši noturīgi, jo tos neietekmē tāds fakts, kā, piemēram, reāliju zudums (Šaudiņa 1994, 11).
Pirmās norādes par lituānismiem latviešu valodā jau dod XVII gs. Fīrekera un Langija vārdnīcu rokraksti, par aizguvumiem no lietuviešu valodas norādes dotas arī XVII gs. Manceļa vārdnīcā, norādījumi par aizguvumiem no lietuviešu valodas sastopami G. F. Stendera 1761. gada vārdnīcā. Plašāki etimoloģiski komentāri vārdiem, kas ienākuši no lietuviešu valodas, ir atrodami Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcā ievietotajiem vārdiem. Piezīmes par lituānismiem latviešu valodā atrodamas arī E. Frenkeļa lietuviešu valodas etimoloģiskajā vārdnīcā (Fraenkel E. “Litauishes etimologisches Worterbuch.” Heidelberg, Gotingen, 1955-65). (Zemzare 1961, 412)
Barbarismu vietā darinot jaunvārdus latviešu valodā, lietuviešu valodu kā neoloģismu avotu izmantojuši mūsu tautieši J. Alunāns un A. Kronvalds. Lituānismus savā daiļradē izmantojuši arī latviešu rakstnieki J. Janševskis, J. Jaunsudrabiņš u.c., kas dzimuši un auguši Lietuvas pierobežā (Šaudiņa 1994, 4).…
