Autores darba aktualitāte pamatota ar to, ka maksātnespējas procesa tiesiskā regulējumā salīdzinoši īsā laika periodā ir notikušās vairākas izmaiņas, kas ir saistīts gan ar Latvijas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā, gan ar nepieciešamību rast efektīvāku risinājumu tādām aktuālām problēmām, ka maksātnespējas procesa izmantošana pretrunā ar to mērķiem un c. Kā rezultātā drīz stāsies spēkā jauns „Maksātnespējas likums”, kurš ir radīts lai sekmētu komercdarbības vides efektīvāku sakārtošanu.
Ierosināto maksātnespējas lietu skaits ir viens no radītājiem, kas nepārprotami liecina par tendenci sakārtot komercdarbības vidi. Pie citiem apstākļiem šāds ierosināto maksātnespējas lietu skaits varētu rast arī negatīvu priekšstatu par valsts attīstības līmeni, taču pie esošās situācijas, dažādu faktoru mijiedarbības rezultātā pārstāj eksistēt uzņēmumi, kas faktiski neveic nekādu komercdarbību, apaug ar nodokļu parādiem un rada negatīvu iespaidu par Latvijas situāciju šajā jomā.
Maksātnespējas pieteikums ir pirmais solis maksātnespējas procesa ierosināšanā. Tādēļ analizējot maksātnespējas procesa ierosināšanas mērķa atbilstību maksātnespējas procesa kā tādām, ir nepieciešams pievērst īpašu uzmanību maksātnespējas pieteikumam, precizēt to lomu maksātnespējas procesā, noskaidrot to veidus, kā arī (juridiskās) sekas.
Darba pētījumu objekti maksātnespējas process, un tieši – maksātnespējas pieteikums, tā veidi un sekas, vadoties pēc maksātnespējas procesa tiesiskā regulējuma, LR likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, Civillikuma un Civilprocesa normas, jauna „Maksātnespējas likuma” analīze izvelētas tēmas robežās; kā arī darbā tiek izvērtēta maksātnespējas pieteikuma loma maksātnespējas procesā. Izpētes un analīzes rezultātā autore, balstoties uz tiesu praksi kā reālās situācijas atspoguļojumu, izvērtē spēkā esošo tiesisko regulējumu efektivitāti.
Darba mērķis ir izvērtēt likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” tiesiskos regulējumus un noskaidrot, kā jaunais „Maksātnespējas likums” novērš spēkā esošā likuma nepilnības, ar mērķi piedāvāt konstatēto trūkumu iespējamus risinājumus. …
