Mākslīgie gaismas avoti un to energoefektivi... / ID: 842842

21,48 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:842842

Автор: Roberts1111 (1)

Оценка:

Опубликованно: 01.10.2013.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 62 единиц

Ссылки: Использованы

Рассмотреный период: 2000–2010 гг.

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	BAKALAURA DARBA UZDEVUMS	2
	STUDENTA GALVOJUMS UN DARBA NOVĒRTĒJUMS	3
	ANOTĀCIJA	4
	ABSTRACT	5
	АННОТАЦИЯ	6
	IEVADS	9
1.	GAISMTEHNIKAS GALVENIE FIZIKĀLIE RAKSTURLIELUMI	11
1.1.	Gaisma	11
1.1.1.	Elektromagnētisko viļņu galvenie raksturlielumi	11
1.1.1.1.	Viļņa garums	12
1.1.1.2.	Frekvence	12
1.1.1.3.	Izplatīšanās ātrums	12
1.1.2.	Elektromagnētiskā starojuma spektrs un redzamā gaisma	12
1.1.3.	Galvenie gaismas raksturlielumi	13
1.1.3.1.	Gaismas plūsma	14
1.1.3.2.	Gaismas avota lietderības koeficients	14
1.1.3.3.	Gaismas stiprums	15
1.1.3.4.	Apgaismojums	16
1.1.3.5.	Gaismas spožums	16
1.1.3.6.	Gaismas enerģija	17
1.1.3.7.	Gaišums	18
1.2.	Krāsa	18
1.2.1.	Krāsu galvenie raksturlielumi un CIE krāsu karte	18
1.2.2.	Krāsas temperatūra	19
1.2.3.	Krāsu atveide	20
1.nodaļas	kopsavilkums	22
2.	MĀKSLĪGO GAISMAS AVOTU ATTĪSTĪBAS VĒSTURE	23
2.1.	Attīstības posms pirms elektroenerģijas izmantošanas mākslīgajos gaismas avotos	23
2.2.	Attīstības posms pēc elektroenerģijas ieviešanas mākslīgajos gaismas avotos	26
2.nodaļas	kopsavilkums	29
3.	GAISMTEHNIKAS NORMATĪVO MATERIĀLU SISTĒMA	30
3.1.	Standarti un to hierarhiskā sistēma	30
3.2.	Starptautiskā apgaismes komisija CIE	31
3.3.	Standarti, kas saistīti ar mākslīgajiem gaismas avotiem	33
3.4.	Normatīvo materiālu nepilnības	34
3.4.1.	Matemātiskās nepilnības	34
3.4.2.	Terminoloģijas nepilnības	34
3.4.3.	Standartu un Latvijas likumu izvirzīto prasību atšķirības	35
3.nodaļas	kopsavilkums	37
4.	MĀKSLĪGO GAISMAS AVOTU DARBĪBAS FIZIKĀLIE PRINCIPI, TO ENERGOEFEKTIVITĀTES UN IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS UN SAVSTARPĒJAIS SALĪDZINĀJUMS	38
4.1.	Mākslīgo gaismas avotu klasifikācija	38
4.2.	Termostarotāji	39
4.2.1.	Parastās kvēlspuldzes	39
4.2.2.	Halogēnspuldzes	41
4.3.	Izlādstarotāji	42
4.3.1.	Luminiscences spuldzes	42
4.3.1.1.	Luminiscences spuldzes bez iebūvēta balasta	43
4.3.1.2.	Kompaktās luminiscences spuldzes	45
4.3.1.3.	Indukcijas spuldzes	47
4.3.2.	Intensīvizlādes spuldzes	49
4.3.2.1.	Dzīvsudraba augstspiediena spuldzes	49
4.3.2.2.	Metālhalogēnu spuldzes	51
4.3.2.1.	Nātrija spuldzes	52
4.4.	Cietstarotāji	54
4.5.2.	Augstfrekvences elektroniskie balasti	58
4.6.	Mākslīgo gaismas avotu energoefektivitātes un ietekmes uz vidi salīdzinājums	60
4.nodaļas	kopsavilkums	62
5.	UZ MĀKSLĪGĀS GAISMAS AVOTU UN GAISMEKĻU ENERGOEFEKTIVITĀTES PALIELINĀŠANU VĒRSTO EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU PRASĪBAS UN TO ĪSTENOŠANAS SEKAS LATVIJĀ	63
5.1.	Uz energoefektivitātes palielināšanu vērstie ES tiesību akti	63
5.2.	Prasības, kas vērstas uz mājsaimniecībā lietojamajām spuldzēm	64
5.2.1.	Spuldzes, uz kurām attiecas Regulā noteiktās prasības	65
5.2.2.	Izvirzītās energoefektivitātes prasības spuldzēm	65
5.2.3.	Prasību īstenošanas sekas Latvijā	67
5.3.	Prasības, kas vērstas uz luminiscences spuldzēm bez iebūvēta balasta, intensīvizlādes spuldzēm, kā arī šādu spuldžu ekspluatācijā izmantojamiem balastiem un gaismekļiem	68
5.3.1.	Spuldzes, uz kurām attiecas Regulā noteiktās prasības	68
5.3.2.	Izvirzītās energoefektivitātes prasības spuldzēm	69
5.3.3.	Izvirzītās energoefektivitātes prasības spuldžu balastiem	72
5.3.4.	Izvirzītās energoefektivitātes prasības gaismekļiem	73
5.4.	Spuldžu un balastu energoefektivitātes klases	74
5.4.1.	Spuldžu energoefektivitātes klases	74
5.4.2.	Balastu energoefektivitātes klases	76
5.nodaļas	kopsavilkums	77
	SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI	78
	PIELIKUMI	80
	IZMANTOTO INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS	110

Фрагмент работы

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Parastās kvēlspuldzes ir neefektīvas, jo lielāko starojuma daļu sastāda infrasarkanais jeb siltuma starojums, kas atrodas ārpus redzamā elektromagnētiskā starojuma intervāla, tādēļ tās no ražošanas un tirdzniecības Eiropas Savienībā pilnībā tiks izslēgtas sākot ar 2012.gada 1.septembri.
2. Eiropā elektrostacijas, lai saražotu 1 kWh enerģijas, atmosfērā izsviež vidēji 0,59 kg CO2 izmešu, tātad energoefektīvu gaismas avotu ieviešana ir izdevīga ne tikai ekonomiski, bet arī efektīvi ļauj samazināt CO2 izmešu daudzumu, kas proporcionāls patērētajai elektroenerģijai.
3. Mūsdienās ir iespējams iegādāties kompaktās luminiscences spuldzes, kuru izstarotās gaismas krāsas temperatūra, krāsu atveides rādītājs, iesilšanas laiks un forma ir līdzīga kā kvēlspuldzēm, taču kompaktās luminiscences spuldzes satur dzīvsudrabu, tādēļ, aizstājot
kvēlspuldzes tikai ar kompaktajām luminiscences spuldzēm, varētu palielināties dzīvsudraba emisija.
4. Tā kā gaismas diodes jeb LED nesatur dzīvsudrabu un tām ir raksturīga augsta
energoefektivitāte un salīdzinoši liels kalpošanas laiks, tad LED ir galvenie mākslīgās gaismas avoti, kam tuvākajos gados pakāpeniski jāaizstāj no ražošanas un tirdzniecības izslēgtos citu veidu gaismas avotus.
5. Izlādspuldžu darbībai ir nepieciešama vadības ierīce – balasts, kas patērē daļu no gaismeklim pievadītās elektroenerģijas. Lai ierobežotu elektroenerģijas zudumus balastos, sākot ar 2017. gada 13. aprīli Eiropas Savienībā būs atļauts tirgot luminiscences spuldžu balastus, kuru energoefektivitātes klase ir A1 BAT, A2 vai A2 BAT, kas nozīmē, ka elektromagnētiskie balasti veikalos vairs nebūs pieejami.
6. Atbildīgajām institūcijām ir jānovērš gaismtehnikas normatīvajos materiālos Eiropas Savienības un Latvijas valsts līmenī pastāvošās terminoloģiskās nepilnības, lai neradītu jēdzienu un terminu sajukumu Latvijas gaismtehnikas nozarē, kā arī jānovērš atšķirības starp
Ministru kabineta noteikumiem un augstāka līmeņa normatīvajiem materiāliem.…

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −42,96 €