SECINĀJUMI
Domāšanas process sākas ar to, kā mēs „skatāmies” uz jebkuru lietu, objektu, parādību vai procesu. Šī skatīšanās – izpēte ir atkarīga no mūsu vēlmēm un vajadzībām izzināt aplūkojamo
objektu. Mēs varam skatīties uz objektu kopumā, kā uz noslēgtu, pabeigtu veselumu, varam skatīties uz objekta daļu, izpētot tuvplānā un varam skatīties uz objektu globālās attiecībās – objekta vieta visu pārējo objektu kontekstā, to savstarpējās attiecības. (4, 5)
Nonākot saskarsmē ar dažādām mākslas formām, pusaudzim tiek izkopta jūtu pasaule.
Mākslinieciskā darbība arī spēcīgi ietekmē gribas attīstību. (19, 20) Māksla ir varenākais līdzeklis fantāzijas attīstībai. (19, 21) Mākslas pozitīvo ietekmi uz cilvēka attīstību sākot jau ar mazām bērnu dienām, varētu uzskaitīt vēl un vēl, taču, šinī gadījumā, kad ir pierādīta
radošās domāšanas attīstība vizuālās mākslas stundās, pievērsīšos tieši tam.
Tātad, ja ņem vērā radošās domāšanas daudzos veidus un tehnikas, var teikt, ka tā ir vispusīga domāšana, piemērojama jebkurai dzīves situācijai. Analītiskā domāšana, manuprāt, ir visbiežāk izmantojamā domāšana – ļoti daudzās dzīves situācijās, tā nepieciešama daudzu
profesiju pārstāvjiem, tāpat tās klātbūtne nepieciešama gandrīz visos mācību priekšmetos, visvairāk gan matemātikā, rasēšanā, fizikā u.tml. Līdzīgi ir arī ar kritisko domāšanu – tā pielietojama gan sadzīviskās situācijās, gan atbildīgu profesiju pārstāvju uzdevumos.
Metaforiskā domāšana vairāk gan attiecināma uz mākslu, literatūu, bet tā atsvaidzinās arī cilvēku savstarpējās attiecības, padarīs ikdienu gaišāku!
Tāpat transormējošā, provokatoriskā, sinektiskā un filozofiskā – jebkura no šīm
domāšanas tehnikām tiek pielietota ikdienā, jebkurā citā mācību priekšmetā, sadzīviskās darbībās un sarežģītās operācijās. Radošās domāšanas attīstībai ir ļoti būtiska loma pusaudža attīstībā. Tāpēc gribētu vērst uzmanību uz to, ka, ne tāpēc skolnieki apgūst vizuālo mākslu, lai visi kļūtu par māksliniekiem, bet gan tāpēc, lai attīstītu daudzās spējas un prasmes, ko sniedz vizuālās mākslas priekšmets, tai skaitā, radošo domāšanu.
Atgriežoties pie aprobācijas Kārļa Videnieka Rīgas 77. vidusskolā, kur 8. klasē, kur tika veikts pētījums, bija 32 skolnieki, bet tas ir par daudz, lai skolnieki viena skolotāja vadībā kvalitatīvi apgūtu šo mācību priekšmetu, jo, ja ņem vērā, ka mācību stundā ir vien 40 minūtes, bet vizuālās mākslas priekšmets prasa arī individuālu pieeju, jad, jāteic, ka šī pieeja izpaliek vai netiek veikta pienācīgā apjomā, attiecīgi skolnieks saņem mazāk, kā tas būtu vēlams.
…
