IEVADS
Pirmās liecības par bitēm ir atrastas jau seno grieķu rakstos 2. gs. p. m. ēras (Kornets 1980). Ģeoloģiski visvecākās ir fosilijas no Austrumprūsijas - dzintara ieslēgumos atrastās bites ir aptuveni 50 miljonus gadus vecas (Dadant & Sons 1992). Taču šīs bites tikai attāli līdzinās mūsdienu medus bitei. Visradnieciskākās mūsdienu bitēm uzskata 15 miljonus gadu senas fosilijas, kas atrastas netālu no Getingenes Vācijā (Dadant & Sons 1992). Medus bites Apis mellifera ir sabiedriski kukaiņi, kas saskaņotas darbības rezultātā ievāc cilvēkiem praktiski nepieejamās dabas bagātības – nektāru un ziedu putekšņus, ražo biškopības produkciju- medu, vasku, propolisu, bišu māšu peru pieniņu un bišu indi. Bet bišu devums lauksaimniecības entomofīlo kultūraugu apputeksnēšanā un tās rezultātā iegūtais ražas pieaugums tiek definēts kā netiešā biškopības produkcija.
Bišu slimību ierobežošana un apkarošana joprojām ir aktuāla problēma. Atsevišķos gadījumos, nenovērtējot bišu slimību faktisko stāvokli un izplatību, kā arī neveicot ārstnieciskos pasākumus, ekonomiskie zaudējumi bišu slimību dēļ var sasniegt 30-80% (Kornets 1980).
Bakalaura darba pētījumu mērķis - izpētīt medus bites Apis mellifera bioloģiju anatomiju, fizioloģiju kā arī morfoloģiju, etoloģiju un izplatītākās bišu slimības, kā arī iepazīties tuvāk ar bišu dravu.
Lai sasniegtu darba mērķi, tiek izvirzīti šādi uzdevumi:
• izpētot zinātnisko literatūru, iepazīties ar medus bites bioloģiju, morfoloģiju,
etoloģiju un izplatītākajām slimībām;
• praktiski iepazīties ar biškopja dravu;
• tuvāk izpētīt dravas invadētību ar ērci Varroa jacobsoni.
Darba hipotēze: Ērce Varroa jacobsoni nodara lielu kaitējumu bišu dravām.
Pētījumu objekts: Dravas Rožupes pag. z/s „Biteniekos”
Pētījuma prieksmets: Medus bite Apis mellifera
Pētījuma novitāte: Dravas z/s „Biteniekos” invadētība ar ērci Varroa jacobsoni līdz šim nav pētīta.
1.LITERATŪRAS APSKATS
1.1.BIŠU KLASIFIKĀCIJA
Medus bites (Apis mellifera Linnaeus 1758) pieder pie posmkāju (Arthropoda) tipa, kukaiņu (Insecta) klases, spārnaino kukaiņu (Pterygota) apakšklases, plēvspārņu (Hymenoptra) kārtas, iežmauglapseņu (Apochyta) apakškārtas, (Aculeata) grupas, bišu (Apoidea) virsdzimtas, bišu (Apidae) dzimtas, īsto bišu (Apinae) apakšdzimtas (http://lubi.edu.lv/les/Apochyta.htm).
Šajā apakšdzimtā ir tikai viena- bišu ģints (Apini), kura ietver sevī četras sugas :
1) lielā medus bite (Apis dorsata) (Dadant & Sons 1992) jeb Indijas lielā bite (Ritmanis 1992);
2) mazā medus bite (Apis florea) (Dadant & Sons 1992) jeb Indijas mazā bite (Ritmanis 1992);
3) austrumu medus bite (Apis cerana) (Dadant & Sons 1992) jeb Indijas vidējā bite (Ritmanis 1992);
4) rietumu medus bite (Apis mellifera) (Dadant & Sons 1992; Ritmanis 1992)
Apis florea Fabricius (1787) un Apis dorsata Fabricius (1798) dzīvo koku zaros un veido brīvi vilktās šūnu kārēs. Lielās medus bites vilktā šūna reizēm sasniedz 1 m² un dažkārt sastopami „bišu koki” ar gandrīz 100 šādām „vientuļām” šūnām (Šteiselis, 2000). Gan Apis florea Fabricius, gan Apis dorsata Fabricius nav iespējams kopt un audzēt parastos apkāru stropos, un tām nav nozīmes praktiskajā dravniecībā (Ritmanis 1992). Apis cerana un Apis mellifera ligzdu veido noslēgtā telpā - koka dobumā, klinšu spraugā un ir arī pēc citām īpašībām klasificējamas kā cieši radniecīgas (Šteiselis, 2000). Kaut gan Apis cerana un Apis mellifera ir vienāds hromosomu skaits, tās līdz šim nav izdevies sakrustot (Ritmanis 1992).
Pēc Deodikara u.c. zinātnieku domām (Šteiselis 2000), Apis mellifera tieši cēlusies no Apis cerana, tai laika gaitā pārveidojoties un izplatoties rietumu virzienā. Tā kā teritorijā starp Vidusjūru un Kaukāzu novērojama neparasti plaša Apis mellifera rasu bagātība, tieši šo reģionu, pēc citu autoru domām, vajadzētu uzskatīt par rietumu medus bites izcelšanās vietu (Šteiselis 2000). Apis cerana ir labāk piemērojusies karstam klimatam. Ārējā atšķirība no Apis mellifera - austrumu bites ir aptuveni par 1/3 mazākas augumā. Vienīgās no šīs sugas, kas piemērojušās auksta klimata rajoniem, ir Japānas medus bites (Apis cerana japonica) (Šteiselis 2000).
…
