Pirmsskolas vecuma bērna prāta attīstība ir nozīmīgākā viņa vispārējās psihiskās attīstības sastāvdaļa, pamats bērna sagatavošanai mācībām skolā un visai turpmākajai dzīvei. Prāta attīstība ir sarežģīts process, tā ietver izziņas interešu izveidošanos, visdažādāko zināšanu un iemaņu uzkrāšanu, kā arī valodas apguvi. Prāta attīstības „kodols”, tās pamatsaturs ir prāta spēju attīstība. Pieredze liecina- domas asums bērniem neattīstās pats no sevis, bet prasa pareizi organizētas prāta vingrināšanas darbība.
Dažādi autori- Ļubļinska, Djačenko u.c. ļoti pozitīvi izteikušies par mīklu kā vērtīgu līdzekli bērna prāta attīstīšanai, iekļaušanu pedagoģiskajā procesā.
Jau tālā senatnē, kad bērniem nebija pieejamas skolas, īstenības izziņu un attieksmes veidošanos pret apkārtējo pasauli papildināja pieaugušo paskaidrojumi, pamācības un padomi. Tālā pagātnē bērnu prātu vingrināja mīklu minēšana, kur pēc savdabīgi izteiktām līdzības pazīmēm bija jānosaka objekts.
Arī vēlāk mīklu svarīgā nozīme tomēr saglabājās. Mīklas minēja gudrības pārbaudei, atjautas vingrināšanai. Un arī mūsdienās mīklas savu nozīmi nav zaudējušas. Bērniem patīk minēt mīklas. Viņos rada interesi gan pats mīklu minēšanas process, gan rezultāts.
M. Mellēna, V. Muktupāvels un E. Spičs uzskata, ka mīkla ir iespaidīgs līdzeklis bērna domāšanas attīstīšanai, ka mīkla ir domas dzīvā, tēlainā forma, kura pašā minēšanas procesā trenē bērna domāšanas elastību un daudzveidību. Mīklas bērnus saista ar savu asprātību, iztēles apbrīnojamo krāsainību, uzkrāto tautas gudrību un darba pieredzi. Mīklu minēšana attīsta bērnu domāšanu.
V.Kalniņa un Dz.Skrube norāda, ka mīklas ne tikai bagātina bērna valodu, bet arī veicina viņa domāšanu- minot mīklas ir “jātulko” domu pārnestās nozīmes.
Mīklu izmantošana kā līdzeklis bērnu apmācībā pedagoģiskajā praksē, pirmsskolas izglītības iestādē, nav jaunums, bet diemžēl ir arī vērojams ,ka pieredze darbā ar mīklām nav pietiekoši plaša. Pieaugušie, uzdodot bērnam mīklas, bieži neaizdomājas par to, vai bērns spēs tās atminēt, neanalizē viņa domu gaitu, bieži saka priekšā atminēju, steidzina, aizmirstot par to, kas galvenais- ne jau ātrs mīklas minējums, bet gan lai tiktu atrasta pareizā atbilde kā rezultāts pareizam domāšanas procesam.
„Pirmsskolas izglītības programma” pirmskolas izglītības iestādēm vecākā pirmskolas vecuma bērniem domāšanas attīstībā paredz:
pilnveidot uzskatāmi tēlaino domāšanu,
attīstīt spēju noteikt cēloņsakarības starp priekšmetu un parādību īpašībām,
attīstīt spēju spriest par novērotajiem faktiem, izdarīt vienkāršus secinājumus,
attīstīt vispārināšanu, izdalot vienu dažādiem priekšmetiem kopīgu, būtisku pazīmi,
vingrināt saskatīt sakarību starp priekšmetu dažādām īpašībām,
rosināt salīdzināt vienādo un atšķirīgo,
pilnveidot domāšanas sistemātiskumu, attīstīt prasmi loģiski spriest un dot atbilstošus slēdzienus,
veidot verbāli loģisko domāšanu ( Pirmskolas izglītības programma;10).
Bērniem ar psihiskās attīstības aizturi mīklas ir kā viens no veiksmīgākajiem domāšanas attīstīšanas līdzekļiem, jo tās ir saistošas, interesantas un rotaļīgas. Bērniem ir interesanti un aizraujoši gan pašiem domāt, gan mēģināt atminēt uzdotās mīklas. Mīklas ir izcilas bērna prāta spēju attīstītājas. Tāpēc aktualizējot šo jautājumu, aktuāls arī šķita temats- kā mīklas palīdz attīstīt domāšanu bērniem ar psihiskās attīstības aizturi. Un vai tā ir iedarbīga metode pirmsskolas izglītības procesā.
Tāpēc diplomdarbam tika izvēlēta tēma „Mīklas kā domāšanas attīstīšanas līdzeklis 5-7 gadus veciem bērniem ar psihiskās attīstības aizturi”
Darbā ir 4 nodaļas.
1.nodaļā ir aplūkots jautājums par domāšanas procesa būtību.
2.nodaļā ir izskatīta psihiskā procesa aiztures būtība un bērnu ar psihisko procesa aizturi psihofizioloģiskais raksturojums.
3.nodaļā ir izpētīta mīklu daudzveidība un pielietojamība pirmsskolas izglītības procesā bērniem ar psihiskās attīstības aizturi.
4.nodaļā ir veikts pētījums- izzināta mīklu ietekme uz bērnu ar psihiskās attīstības aizturi domāšanu, kā arī izpētīti, kādi nosacījumi pedagogam jāievēro, lai bērns spētu veikt sarežģītās prāta operācijas atbilstoši savai attīstībai, kuras nepieciešamas mīklu minēšanas procesā.
Tā kā šī tēma ir maz pētīta, tad speciālās literatūras ir samērā maz. Diplomdarbs pamatā balstās uz tādu autoru atzinumiem kā A.Ļubļinska, D.Lieģeniece, J.Illarionova, V. Kalniņa un Dz. Skrube. Darbā ir izmantoti 35 literatūras avoti latviešu valodā, 3- krievu valodā.
Pētījuma objekts: pedagoģiskais process pirmskolas izglītības iestādē.…
