Krimināltiesības ir saistoša nozare, kas ir viena no sabiedrības tiesiskuma būtiskām sastāvdaļām. Tā ir pietiekoši plaša un aizraujoša krietnam speciālistu un interesentu lokam. Taču ne visi krimināltiesību jautājumi ir pietiekami izvērsti un saprotami plašākai sabiedrībai. Kā viens no šādiem aspektiem būtu minams noziedzīgi nodarījumi militārajā dienestā.
Vienu daļu no mūsdienu sabiedrības veido valsts bruņotie spēki. Tāpat kā visā pārējā sabiedrības daļā, arī bruņotajos spēkos pastāv noteiktas indivīdu rīcības un uzvedības normas. Un tāpat kā civilajā dzīvē pastāv šo normu pārkāpēji, arī valsts bruņotie spēki nav izņēmums.
Cilvēkiem bieži ir sakāpināta interese un jau sākotnēji negatīva attieksme attiecībā uz noziegumiem, kas saitīti ar bruņotajiem spēkiem, bet tam gan nav tīri objektīva pamatojuma. Šo faktu vairāk raksturo kopējais sabiedrības noskaņojums un attieksme pret dienestu – sevišķi obligāto militāro dienestu, kā arī Latvijas vēsturiskais mantojums. Līdz ar to zināšanu trūkuma, neizpratnes un neinformētības dēļ arvien tiek nonievāta kopējā valsts aizsardzības sistēma, Nacionālie bruņotie spēki tiek vērtēti kā nezūdoša ļaunuma pastāvēšanas iemesls.
Šī darba mērķis ir raksturot noziedzīgus nodarījumus militārajā dienestā atbilstoši pastāvošajai likumdošanai, tiesiskajai praksei Latvijā un, protams, arī saistot ar sabiedrībā atspoguļotajiem uzskatiem un vēsturiskajiem aspektiem šajā jautājumā.
Tā kā šī tēma – noziedzīgi nodarījumi militārajā dienestā varētu būt neizprotama lasītājam – nespeciālistam attiecīgajā jomā, darba ietvaros tiks aplūkoti arī pamatjēdzieni, kas saistīti ar pētāmo nozari.
Darba izstrādei izmantoti Latvijas Republikas likumdošanas akti, LR NBS Militārās policijas materiāli un citi publicētie un interaktīvie avoti, kas sniedz informāciju par doto tēmu, galveno uzmanību pievēršot dokumentiem ar praktiski objektīvu nozīmi.1. DIENESTS VALSTS BRUŅOTAJOS SPĒKOS UN NOZIEDZĪGI NODARĪJUMI
1991. gadā Igaunija, Latvija un Lietuva no jauna apliecināja savu neatkarību un izteica velēšanos atkārtoti iestāties Eiropas un Rietumu galvenajās organizācijās, kuras Baltijas valstīm piespiedu kārtā nācās atstāt uz pusgadsimtu. [20. 5.lpp.] Veiktais sabiedriskās domas pētījums 2003. gadā parādīja, ka sabiedrība arvien vairāk uzmanību pievērš ārējiem riskiem. 2003. gadā Latvijas iedzīvotāju vidū nostiprinājās arī pārliecība, ka Latvijas drošības efektīvākais risinājums ir integrācija NATO un ES, kamēr atbalsts neitralitātei palika salīdzinoši neliels. Tas liecina, ka sabiedrības uztverē arvien nozīmīgāku vietu ieņēma uzskats, ka ar mūsdienu izaicinājumiem ir jācīnās kopā ar pārējām pasaules demokrātiskajām valstīm. [18.] Šī gada nesenie notikumu kā iestāšanās NATO 2. aprīlī un 1 maijā – Eiropas Savienībā norāda, ka tiešām ir noiets tāls ceļš kopš neatkarības atgūšanas. Visā šajā politiskās situācijas attīstībā nozīmīga loma ir valsts bruņotajiem spēkiem. Tādēļ arī Latvijā liela uzmanība tikusi un tiek pievērsta mūsu aizsardzības problēmām.…
