SECINĀJUMI
Krāslavas 3. vidusskolā interkulturālas izglītības principi ieņem būtisku vietu. Šajā skolā multikulturālisma koncepciju izglītībā īsteno vairākus gadus, un jaunā pieeja atstājusi dziļu ietekmi ne tikai uz skolas kolektīvu, bet visas pilsētas sabiedrību. Darbs rit divos virzienos: nacionālās identitātes nostiprināšana un plurālisma audzināšana, mācot cienīt citu valodu un kultūru.
Pētījuma mērķis bija pēc dažiem kritērijiem novērtēt motivāciju iegūt multikulturālo izglītību. Pēc manām domām mērķis ir sasniegts, jo rezultāti parāda tādas motivācijas, kā
Daļa respondentu atbalsta multikulturālo izglītību un uzskata, ka šāda metode ne tikai ievērojami uzlabos viņu bērnu latviešu valodas zināšanas, bet arī būs priekšnoteikums neierobežotām tālākās izglītības iespējām un konkurētspējai Latvijas darba tirgū.
No pētījuma rezultātiem ir redzams, ka multikulturālās izglītības pozitīvus rezultātus – daudzu valodu iemācīšanas iespēja un to pielietošanas prasmi, latviešu valodas zināšanu iegūšanas uzlabošana, priekšrocības darba tirgū - spēj saskatīt gan vecāki, gan viņu bērni.
Pozitīvs multikulturālās apmācības programmas īstenošanas priekšnoteikums ir pašu skolēnu pozitīvā attieksme pret latviešu valodu un mācību priekšmetiem. Skolēni ir at-vērti un gatavi apgūt gan latviešu, gan citu tautību valodu un kultūru, kā arī mācīties pēc multikulturālās metodes, gan veidot saskarsmi ar cittautiešiem ārpus skolas.
Arī ir pierādītas un daļēji pierādītas pētījuma hipotēzes:
1. Pētījuma rezultāti liecina, ka skolēnu un vecāku izpratne par multikulturālo apmācības programmu ir zema. Vecākiem nav skaidrs, kādu apmācības modeli šī programma paredz. Rezultātā vecāku nekompetence ir iespējamais cēlonis negatīvajai vecāku attieksmei pret šo apmācības programmu. Lai to novērstu, ir nepieciešams paaugstināt vecāku informētības un izpratnes līmeni. Tas pierāda pirmo hipotēzi - Skolas vadībai, skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem nav precīzu priekšstatu pat to, kādam jābūt multikulturālās izglītības mode-lim.
2. Skolēniem ir vajadzības iegūt multikulturālo izglītību. Es uzskatu, ka šo hipotēzi ne-drīkst uzskatīt 27,2% respondentu uzskata, ka multikulturālās mācības ir nepieciešamas, un aptuveni 30% neatbalsta multikulturālo mācību ieviešanu. Šis respondentu atbildes apstip-rina hipotēzi par multikulturālās izglītības nepieciešamību.
…
