Jau no dzimšanas brīža cilvēkam sekmīgai attīstībai ir nepieciešams realizēt savas spējas. Katra personība savādāk var realizēt savi, meklējot jaunus veidus un ceļus, kā izteikt savu radošo potenciālu. Viens no veidiem, kā cilvēkam atklāt savu radošo potenciālu, ir izteikt sevi, radot mākslinieciskas vērtības. Varētu daudz diskutēt par to, kas ir mākslinieciska vērtība, bet, pēc manām domām, jebkura radītai lietai tad ir vērtība, ja cilvēks tajā ir ieguldījis sevi, savas pārdomas par laiku un telpu, kurā mēs dzīvojam, savus pārdzīvojumus. Vislielākās mākslinieciskās vērtības, kurās indivīds ir izpaudis sevi, parasti rodas dziļākajos dvēseles pārdzīvojumos, kad ir nepieciešams caur mākslu izteikties, mazinot ciešanu un sāpju rūgtumu.
Dabiska ir cilvēka cenšanās paplašināt savu vispārējās kultūras diapazonu, kā arī aktuāla kļūst viņa iekšējā prasība pilnveidoties. Par vienu no lielākajām 21. gadsimta aktualitātēm ir kļuvusi ikvienas personības maksimāla pašrealizācija un kreativitātes attīstība, jo tikai šāda personība būs spējīga veiksmīgi konkurēt darba tirgū, ģenerējot un piedāvājot savas idejas.
Katrā cilvēkā ir spējas radīt paliekošas vērtības, bet tikai retais, veidojot un attīstot sevi kā personību, pievēršas noteiktiem mākslas veidiem. Parasti cilvēks mēģina sevi izteikt, kāpjot pa karjeras kāpnēm, veidojot ģimeni, pavadot laiku kopā ar draugiem. Katrai no šīm sfērām ir sava un paliekoša nozīme cilvēka dzīvē, bet radoši attīstīties personība var tikai caur mākslu. Tiek uzskatīts, ka māksla ir viens no retajiem veidiem, kurā cilvēks var pavisam atklāti runāt par saviem pārdzīvojumiem un notikumiem savā dzīvē, nebaidoties atklāties, jo netiek tieši konkrēti stāstīts par sevi. Radot mākslinieciskas vērtības, indivīds sevi izsaka caur simboliem un zīmēm, kuru nozīme nav konkrēta un tieša, bet gan katram radītā mākslas darba skatītājam savā veidā saprotama, balstoties uz savu dzīves pieredzi, saviem pārdzīvojumiem. Līdz ar to konkrēta mākslas darbu autora pārdzīvojumi noteiktam skatītājam liekas tuvi un saprotami, kaut gan viņš pats šī mākslas darba radītāju nepazīst.
Izsakot un atklājot sevi caur mākslas darbiem, personībai ir iespēja ne tikai analizēt savus pārdzīvojumus, bet arī rast sev domubiedrus, iedvesmojot citus atklāt savu radošo potenciālu. Tomēr, lai sekmīgi personība sevi radoši realizētu, vecākiem būtu nepieciešams jau kopš bērnības sekmēt bērna radošās spējas, tā sniedzot viņam pamatu un atbalstu nākotnē sava radošā potenciāla attīstībai.
Neprotot izpaust un neizpaužot sevi, cilvēks var iekšēji sadegt, mēģinot aizmirsties alkoholā vai narkotikās, vai arī ieslogot sevi ikdienā, rūpējoties tikai un vienīgi par savu labklājību. Tā tiek rasts un meklēts atbalsts tikai sev, savām problēmām. Izmantojot mākslu kā līdzekli savu pārdzīvojumu atklāšanā, personība ne tikai izkopj savu radošo potenciālu un meklē risinājumu savām problēmām un pārdzīvojumiem, bet arī aicina uz dialogu citus. Šādā dialogā ir vērtīgi piedalīties jebkuram – skatoties, lasot vai klausoties mākslas darbu, analizējot savus pārdzīvojumus un varbūt arī saņemoties un kaut ko radot pašam.
Tiek uzskatīts, ka katram cilvēkam ir spējas vai nu gleznot, rakstīt dzeju, sacerēt mūziku utt., bet tikai nedaudzi ir riskējuši uzdrīkstēties. Lai gan jau no bērnības būtu nepieciešams izkopt bērna radošo potenciālu, tomēr nekad, pat sirmā vecumā, nav par vēlu meklēt sevi, atklāt jaunas savas iespējas un uzdrīkstēties runāt ar saviem laikabiedriem caur mākslu. Šķiet, ka nav nevienas jomas cilvēka dzīvē, kurā nebūtu nepieciešama kreativitāte.
Diemžēl ir jāsecina, ka mūsdienās galvenais akcents tiek likts uz intelektuālo attīstību. Cilvēka būtība sevī pavieno gan loģiski racionālo, gan emocionāli estētisko, kam cilvēkā ir jābūt līdzsvarā. Strādājot Bērnu mūzikas skolā un Skolēnu interešu centrā, konstatēju, ka pusaudžu kreativitātes attīstībai ir svarīga nozīme vispārējā indivīda attīstības struktūrā. Gan Bērnu mūzikas skolā, gan Skolēnu interešu centrā mācās skolēni, kuri paši to vēlas, tā ir viņu iekšējā nepieciešamība un motivācija iegūt šīs zināšanas. Līdz ar to interesants kļuva jautājums, vai muzikālās audzināšanas nodarbībās var attīstīt pusaudžu kreativitāti.…
