Mūzikas terapijas ietekme insulta pacientiem valodas un atmiņas traucējumu mazināšanā

Secinājumi
Datu analīze un interpretācija ļauj izdarīt šādus secinājumus attiecībā uz izpētīto mūzikas terapijas ietekmi insulta pacientiem valodas un atmiņas traucējumu mazināšanā.
1) Mūzikas terapija kopā ar citām rehabilitācijas centra konsultācijām un nodarbībām, deva ieguldījumu pacientu neiroloģisko saslimšanas seku uzlabošanā.
2) Darba autore saskata mūzikas terapijas nākotni, īpaši, rehabilitācijas centros un ārstniecības iestādēs neiroloģijā visā Latvijā.
3) Pētnieciskajā praksē sastopoties ar afāzijas pacientiem darba autore uzzināja, ka informācija par vokalizēšanas labvēlīgo iedarbību medicīnas darbiniekiem un īpaši logopēdiem ir zināma.
4) Logopēdi noliedz Melodiskās intonēšanas terapiju skaidrodami, ka tā ir automātika, ka tā nepalīdz atgūt pacientam runas spējas.
5) Ja logopēdi noliedz Melodiskās intonēšanas terapiju, tad mūzikas terapeitiem turpmākajos pētījumos jāpierāda pretējais. Tas ir Neiroloģiskās mūzikas terapijas pētniecības lauks. Tieši logopēdu pieminētā automātika ir tā, kas rosina mūzikas terapeitu palīdzēt pacientam atgūt valodu, dodot pacientam pozitīvu viegluma sajūtu, ka viņš jau spēj melodiski runāt. Sākumā pacientam rodas iespaids, ka tas ir mazliet neparasti, varbūt komiski, bet pamazām izdodas.
6) Savā pētījumā darba autore iekļāva arī pacientu ar atmiņas traucējumiem, jo atmiņas pētniecība autori saistīja jau no iepriekšējās mūzikas pedagoģijas izglītības laikiem. Viņas diplomdarbs saistījās ar atmiņas veidiem, kas piedalās klavierspēlē. Šajā pētījumā autore ieguva plašākas zināšanas par atmiņas teorijām un veidiem saistībā ar muzikālajām aktivitātēm.
7) Lasot somu mūzikas terapeitu T. Sarkamo, A. Forsblom , S. Laitinen un M. Tervaniemi pētījumus visur ir pieminēta verbālā atmiņa, kas nenoliedzami uzlabojas ar mūzikas terapeitisko klausīšanos, bet rodas jautājums, vai tikai verbālā atmiņa uzlabojas, kas saistīta ar runu un valodu?
…