Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, valstī notiek intensīva valsts sabiedriskās iekārtas un ekonomikas pārkārtošana atbilstoši demokrātiskas valsts jēdzienam un principiem. Pēdējos trīspadsmit gados Latvijas ekonomika ir veikusi ceļu no totalitāras valsts pārvaldes sistēmas un centralizēti plānotas tautas saimniecības uz demokrātisku pārvaldi un tirgus ekonomiku.
Līdz ar Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu, tika veikts apjomīgs darbs tiesību jomas pārkārtošanā. Likumdevējs atjaunoja 1937.gada Civillikuma normas, kurā liela loma ir īpašuma tiesību institūcijai, tai skaitā nekustamā īpašuma ierakstīšanai un ar to saistīto tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.
Kā viens no galvenajiem ekonomiskajiem un politiskajiem nosacījumiem deviņdesmito gadu sākumā, bija taisnīguma atjaunošana attiecībā uz bijušajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem, atjaunojot īpašuma tiesības uz savā laikā nacionalizēto mantu. Otra būtiska sadaļa, bija valsts, kā nekustamā īpašuma ekskluzīvās īpašnieces (piemēram, zeme un rūpniecības objekti bija tikai valsts īpašumā) mantas atsavināšana, nododot to privatizācijā un piemērojot citas atsavināšanas metodes.
No tā laika līdz šim brīdim, ir pagājis daudz laika ir izdoti daudz jaunu likumu, kas regulē nekustāmo īpašumu un tāpat rodas problēmas, kas skar nekustāmā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā līdz ar to savā darbā mēģināšu rast skaidrību un atrisināt radušās problēmas.
Tā kā ikvienam var piederēt nekustamais īpašums, zemju, ēku (būvju) un dzīvokļu īpašniekiem var rasties nepieciešamība ar nekustamo īpašumu veikt dažādus darījumus – pirkt, pārdot, dāvināt, mantot, apvienot, sadalīt u.tml. Lai iegūtais īpašums piešķirtu pilnas varas tiesības, tas ir jāieraksta zemesgrāmatā.
Savā diplomdarbā izpētīšu tēmu “Nekustāmā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā tiesiskā regulējuma problemātika”.
Darba uzdevums ir nekustamā īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā tiesiskā regulējuma izpēte un to ietekmējošo faktoru analīzes pamata veikt problēmu risinājumus, kas saistīti ar nekustāmā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā tiesisko regulējumu.
Lai sasniegtu izvirzīto uzdevumu, nepieciešams veikt šādus izpētes un analīzes pasākumus:
Izanalizēt, kāda ir zemesgrāmatu nozīme īpašuma tiesību nodrošinājumā un aizsardzībā, dodot zemesgrāmatu izveidošanas pamatojumu un raksturojot galvenos zemesgrāmatu principus;
Izpētīt, kādas problēmas skar datorizēto zemesgrāmatu;
Izanalizēt tiesiskā regulējuma problēmas, kas skar dažādu nekustāmā īpašuma veidu ierakstīšanu zemesgrāmatā;
Izpētīt, kā veicināt drošību darījumos ar nekustamajiem īpašumiem.
Padziļināti tiks izskatīti jautājumi, kas skar – īpašuma jēdzienu, nekustāmā īpašuma veidus, zemesgrāmatu tiesisko statusu, zemesgrāmatu principus, datorizēto zemesgrāmatu, nostiprinājuma lūgumi, nodevas par nekustāmo īpašumu reģistrāciju.…
