Nelabvēlīgā ģimene – ģimenes sociālās funkcionēšanas izpausme, kad starp ģimenes locekļiem nav pozitīvu savstarpēju attiecību vai arī tās ir traumētas būtiskos aspektos. Labvēlīgas ģimenes pretstats. Jēdziens nelabvēlīgs bieži tiek lietots kā sinonīms jēdzienam „disfunkcionāla ģimene”.
Patreizējā sociālekonomiskā nestabilitāte – smagās rūpniecības sektora sabrukums, inflācijas un bezdarba līmeņa pieaugums, lauku reģioni dzīves līmeņa kritums, demogrāfiskā nestabilitāte, likumdošanas nesakārtotība – būtiski ietekmē ģimeņu situāciju Latvijā.
Arī pašreizējā valsts politika nav veidota tā, lai likvidētu šos cēloņus un, tātad arī ekonomisko nestabilitāti. Bet tieši valsts politikai būtu jāveicina un jāatbalsta ģimenes sociālās un sabiedriskās funkcijas, jāsekmē pārmaiņas ģimenēs.
Aizvien izteiktāk vērojama iedzīvotāju ienākumu samazināšanās
(pēc ienākuma apjoma uz iedzīvotāju), sabiedrības noslāņošanās, turklāt lielākā daļa bērnu aug tieši trūcīgās ģimenēs.
Līdz ar to daļa ģimeņu, nespējot realizēt savas primārās vajadzības un nonākot riska situācijā – zaudējot darbu, ienākumus, nespējot iegādāties pārtiku, nodrošināt sevi un bērnus ar veselības aprūpi un izglītību – nespēj vairs iekļauties un funkcionēt sabiedrībā. Ienākumu nepietiekamība un nabadzība pakļauj ģimenes psiholoģiskai un sociālai spriedzei, kas savukārt izraisa jaunu problēmu veidošanos – alkoholismu, narkomāniju, bērnu atstāšanu novārtā, amorālu dzīves veidu, vardarbību.
Šo dažādo faktoru ietekmē rodas arvien vairāk nelabvēlīgo ģimeņu
Arī Bauskas pilsētā, kuru apdzīvo 11 tūkstošu iedzīvotāju, ģimeņu situāciju ne mazāk kā citur valstī skāruši visi iepriekšminētie faktori, 2004. gadā tika apsekotas 254 sociālā riska ģimenes, 87 no tām ir ņemtas uzskaitē, kurās aug 62 bērni.
Rundāles pagastā, kur ir 2350 iedzīvotāju, 2004.gadā tika apsekotas 28 sociālā riska ģimenes, 16 augsta riska ģimenes ņemtas uzskaitē, šajās ģimenēs aug 30 bērni.
Šajās ģimenēs bērni bieži ir dzīvu vecāku bāreņi, jo vecāki sistemātiski lieto alkoholu, ilgstošo laiku ir bez darba un ienākumiem, bērni dzīvo antisanitāros apstākļos, neaprūpēti un bieži vien arī neēduši. Nelabvēlīgās mikrovides iespaidā bērnos veidojas tādas rakstura īpašības kā cietsirdība, agresivitāte, raupjums, vienaldzīga attieksme pret morāles un tiesību normām.
Ar laiku šādos bērnos var parādīties deviance – zagšana, alkoholisms, narkomānija, noziedzība. Bieži vien šo bērnu attīstība ir kavēta, jo bērni nav tikuši nodrošināti ar stimulējošo un informatīvo vidi. Pastāv arī risks, ka šie bērni savā pieaugušā cilvēka dzīvē pārņems savu vecāku nelabvēlīgās ģimenes modeli. Ģimenē valda sasprindzinājums, partneri bieži vien ir emocionāli un garīgi nenobrieduši, ar zemu pašapziņu. Vecāku un bērnu starpā valda diktatūra, attiecības ir netaisnīgas nepiemērotas, pazemojošas. Šāda tipa attiecības nepieļauj garīgo līdzsvaru un stabilitāti, intelekta attīstību, bet gan dzīves mērķa pazaudēšanu, problēmu nepiemērotu risinājumu (vai to nerisināšanu), attālināšanos vienam no otra, konvulsīvu mēģinājumu atjaunot attiecības, tādējādi sāpinot vienam otru. Bērni, juzdamies nevienam nevajadzīgi un atstumti, ieņem naidīgu nostāju pret apkārtējo vidi, kļūst agresīvi, vai nereti tieši pretēji – vienaldzīgi pret visu notiekošo.
Latvijas ģimenēm nereti galveno funkciju – audzināšanas, reproduktīvās, saimnieciski ekonomiskās – pildīšana sagādā īpašas grūtības, jo mainoties valsts iekārtai, daļa Latvijas iedzīvotāju nav spējuši pielāgoties jaunajām ekonomiskajām attiecībām – iegūt atbilstošu izglītību un kvalificētu darbu attiecīgi darba tirgus pieprasījumam. Nespējot konkurēt darba tirgū, ģimenes visbiežāk kļūst par ilgstošiem bezdarbniekiem. Tādējādi viena no būtiskajām problēmām ir bezdarbs. Vecākiem ilgstoši atrodoties bez darba, tādējādi arī bez vai zemiem iztikas līdzekļiem, tiek izraisīta nākošā sociālā problēma - nabadzība.
Pie zema ienākuma līmeņa cilvēkiem ir ierobežotas iespējas nodrošināt sevi un savus ģimenes locekļus ar pilnvērtīgu uzturu, nepieciešamo apģērbu, nespēja nomaksāt komunālos un īres pakalpojumus.
Nabadzība ir šķērslis bērnu attīstībai un tādējādi tiek atražota nabadzība ģimenē. Vecāku nespēja iegādāties vajadzīgos skolas piederumus, vēlākā posmā nespēja samaksāt skolu mācību maksu, liedz bērnam iegūt profesionālu kvalifikāciju un bez kvalifikācijas tālākais ir atkal jauns bezdarbnieks.…
